Jauna iedzīvotāju nauda: Merz plāno krasas izmaiņas darbā iekārtošanā!
Merca valdība plāno plašas investīcijas un bargākas sankcijas, lai ātrāk dabūtu darbā iedzīvotāju pabalstu saņēmējus.
Jauna iedzīvotāju nauda: Merz plāno krasas izmaiņas darbā iekārtošanā!
Merca valdībai ir vērienīgi plāni, lai iedzīvotāju pabalstu saņēmējus ātrāk integrētu darba tirgū. Viens no galvenajiem pasākumiem ir pastiprināt sankcijas bezdarbniekiem, kuri nepieņem darba piedāvājumus. Tas notiek uz saspīlētās ekonomiskās situācijas fona, kuras rezultātā ir palielinājies iedzīvotāju pabalstu saņēmēju skaits. Paredzams, ka izdevumi par iedzīvotāju naudu 2025. gadā pieaugs par aptuveni 5 miljardiem eiro līdz aptuveni 52 miljardiem eiro fr.de ziņots.
Būtiski tiks palielināts arī finansējums darba centriem, budžeta projektā šiem objektiem paredzot 9,35 miljardus eiro. Tomēr integrācija darbā plānota 4,1 miljarda eiro apmērā - par 50 miljoniem eiro mazāk nekā pērn. Administratīvās izmaksas pieaugs par 200 miljoniem eiro līdz 5,25 miljardiem eiro, kas ilustrē finansējuma izaicinājumu.
Prasības pēc tālākas apmācības
Lielai daļai pilsoņa pabalstu saņēmēju, aptuveni divām trešdaļām, nav profesionālās kvalifikācijas. Pašreizējā darba tirgus situācijā, kurā galvenokārt tiek meklēti kvalificēti darbinieki ar pabeigtu profesionālo apmācību, daudzi no cietušajiem redz nepieciešamību pēc tālākizglītības iespējām, lai uzlabotu savas izredzes. Īpaši saspīlēta situācija ir Āhenes darba centrā: pilsoņa pabalstu saņem vairāk nekā 11% iedzīvotāju, bet vidēji valstī ir vairāk nekā 8%. Nodarbinātības centra darbiniece Tatjana Salomo kritizē negatīvo priekšstatu par iedzīvotāju pabalstu saņēmējiem sabiedrībā un uzsver, ka ne visi cilvēki spēj strādāt.
Diskusiju par darbā iekārtošanas stratēģijām vada arī paši skartie. Kamēr Darians Nabo atbalsta aicinājumu noteikt bargākas sankcijas un aicina uzņemties personisku atbildību, Maikls Hupercs pauž bažas par šo pasākumu iespējamām sekām. Viņam pašam ir iekārtots darbs, un viņš drīz varētu tikt vaļā no kopienas pabalsta saņemšanas.
Izaicinājumi un risinājumi
Āhenes Darba centra rīkotājdirektors Stefans Grāfs norāda, ka darba atteikumi ir tikai 2-4% no pilsoņu pabalstu saņēmējiem. Tomēr dažiem saņēmējiem neatrisināta problēma ir termiņu neievērošana un nevēlēšanās sadarboties. Turklāt darba centriem ir jāizmaksā vairāk pasīvo pabalstu, līdz ar to šiem izdevumiem 2025. gadā ir paredzēti 42,6 miljardi eiro.
Plānotās investīcijas darbā iekārtošanas uzlabošanai cita starpā ietver 700 miljonus eiro dalībai darba tirgū un 450 miljonus eiro ar darbu saistītam vācu valodas atbalstam. No 2026. gada plānots ikgadējs budžeta pieaugums par vienu miljardu eiro, lai reaģētu uz pieaugošajām iedzīvotāju pabalstu saņēmēju vajadzībām.
Tomēr kopumā Merca valdības plāni neiztiek bez pretrunām. Darba tirgus un profesiju pētījumu institūta direktors Bernds Ficenbergers uzsver saspringto ekonomisko situāciju un visai ierobežotos darba piedāvājumus mazkvalificētiem iedzīvotāju pabalstu saņēmējiem. Jāskatās, vai jaunie pasākumi nesīs vēlamos rezultātus un kādu labumu no plānotajām izmaiņām var gūt tie, kas saņem iedzīvotāju labumu tagesschau.de ziņots.