Nordhauzens iesaldē budžetu: riskē 2,5 miljoni eiro!

Nordhauzens iesaldē budžetu: riskē 2,5 miljoni eiro!

Nordhauzenas pilsēta ir noteikusi budžeta iesaldēšanu aptuveni 2,5 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu likviditāti. Par šo lēmumu šodien paziņoja mērs Kai Buchmann, kas nav partija. Šā pasākuma iemesls ir paredzami mazāki nodokļu ieņēmumi un lielāki izdevumi par subsīdijām bērnudārziem. Neskatoties uz budžeta iesaldēšanu, juridisko saistību un jau uzsākto investīciju dēļ nepieciešamie maksājumi joprojām ir iespējami. Šie preventīvie pasākumi vēlreiz parāda finansiālās problēmas, ar kurām saskaras daudzas pašvaldības Tīringenē un visā Vācijā.

Spiedienu uz vietējām finansēm palielina ekonomikas pavājināšanās un federālās valdības jaunie plāni nodrošināt nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem. Nākamnedēļ Bundestāgā tiks apspriesta programma ekonomikas stimulēšanai. Tas stimulē investīcijas, tostarp paplašinātas nodokļu nolietojuma iespējas, īpaši mašīnām un elektriskajiem transportlīdzekļiem. Turklāt no 2028. gada plānota uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšana, kas var novest pie ieņēmumu zaudēšanas federālajām, štatu un pašvaldībām.

Konsultācijas politiskā līmenī

Daudzu lielo parādu apdzīvoto pašvaldību finansiālās grūtības ir novedušas arī pie tā, ka štati pieprasa finansiālu kompensāciju no federālās valdības. Šī tēma tiks aplūkota arī federālo un štatu valdību diskusijās Ministru prezidentu konferences ietvaros Berlīnē. Aktuālos notikumus Nordhauzenē nevar skatīt atrauti, jo līdzīgi budžeta bloki un finansēšanas problēmas vērojamas pašvaldībās visā Vācijā.

Pašā federālajā valdībā Finanšu ministrija jau ir noteikusi izdevumu iesaldēšanu daudzgadu projektiem. Šis pasākums ietekmē gandrīz visu federālo budžetu, tostarp klimata un transformācijas fondu. Ņemot vērā Federālās Konstitucionālās tiesas spriedumu, ar kuru 60 miljardu eiro pārdale 2021. gada budžetā tika atzīta par spēkā neesošu, esošās saistības turpinās pildīt, bet jaunas saistības var arī neuzņemties. Eksperti baidās no tālejošām sekām arī citiem īpašajiem fondiem.

Politiķu reakcijas

Ņemot vērā šo situāciju, SPD aicina apturēt parādu bremzi, lai aiztaisītu 60 miljardu eiro finanšu robu. Tomēr federālais ekonomikas ministrs Roberts Habeks pašlaik neredz vairākumu par labu parādu bremžu izmaiņām. Diskusiju par alternatīviem ienākumu avotiem ierosina SPD ģenerālsekretārs Kevins Kūnerts, savukārt Kreisās partijas līderis Dītmārs Barčs piedāvā "klimata bagātības nodokli" tā finansēšanai. No otras puses, FDP nepārprotami ir pret parādu bremžu apturēšanu un ievieš sociālo pabalstu samazināšanu.

Šodien Budžeta komisijā notiks uzklausīšana, kurā eksperti skaidros strīdīgā sprieduma sekas. Daudzi jautājumi paliek neatbildēti, jo īpaši, vai projekti no klimata fonda ir jāpārceļ uz parasto budžetu 2024. gadam. Situācija joprojām ir saspringta gan Nordhauzenā, gan federālā līmenī.

Lai iegūtu plašāku informāciju par norisēm Nordhauzenā, lūdzu, apmeklējiet vietni thuringen.de un par valsts mēroga budžeta iesaldēšanas aspektiem meklējiet augšup tagesschau.de.