Protons izdara secinājumus: Šveicei jādodas ofensīvā pret novērošanu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Proton pārtrauc investīcijas Šveicē plānoto uzraudzības reformu dēļ un pārvieto infrastruktūru uz Vāciju un Norvēģiju.

Protons izdara secinājumus: Šveicei jādodas ofensīvā pret novērošanu!

Ženēvā bāzētais tehnoloģiju uzņēmums Proton nolēmis pagaidām iesaldēt investīcijas Šveicē. Šāda lēmuma iemesls ir federālās padomes lūgums plānotās izmaiņas Izlūkdienestu likumā un Rīkojumā par pasta un telekomunikāciju satiksmes uzraudzību. Proton boss Endijs Jens kritizē reformu kā galēju un baidās no masveida novērošanas ieviešanas, kas liktu Šveices uzņēmumiem izspiegot savus lietotājus valsts vārdā. Jena salīdzina ar Google un brīdina, ka Proton piedāvāto servisu privātums būtiski samazinātos, ja izmaiņas stāsies spēkā. Proton vēl nav saņēmis nekādas garantijas, ka nozares bažas tiks risinātas.

Šo izstrādņu rezultātā uzņēmums plāno būtiski pārvietot savu fizisko infrastruktūru. Plāns ir AI datu centrus būvēt ārpus Šveices, lai nodrošinātu konfidencialitāti. Proton vēlas instalēt serverus Vācijā un Norvēģijā, lai palaistu savu mākslīgo intelektu ar nosaukumu Lumo — ar AI darbinātu tērzēšanas robotu ar pilnīgu šifrēšanu. Šī serveru pārvietošana tiek vērtēta aptuveni simts miljonu franku vērtībā, un tai var būt ilgtermiņa sekas uzņēmumam Proton, jo šis lēmums ir neatgriezenisks.

Ilgtermiņa investīciju plāni, neskatoties uz neskaidrībām

Proton plāno ieguldīt vairāk nekā miljardu franku līdz desmitgades beigām, lai konkurētu Eiropā ar tādiem uzņēmumiem kā Google. Lai gan lielākā daļa šo investīciju tiek novirzītas uz ārzemēm, Ženēvā joprojām varētu ieguldīt 900 miljonus franku. Tomēr joprojām nav skaidrs, kad un vai Proton varēs pārskatīt savus plānus, ja mainīsies tiesiskais regulējums Šveicē. Jena uzsver, ka Protons pametīs Šveici tikai tad, ja tas būs spiests.

Infrastruktūras pārvietošana notiek, reaģējot uz plānotajām izmaiņām uzraudzības prasībās Šveicē. Šīs izmaiņas varētu likt pakalpojumu sniedzējiem uzglabāt klientu datus sešus mēnešus un nodrošināt reāllaika uzraudzību. Šajā kontekstā federālā valdība ir skaidri norādījusi, ka uzraudzības dienesta pilnvaras netiks paplašinātas un ka masveida novērošana ir antikonstitucionāla. Tomēr lielākā daļa kantonu apstiprināja priekšlikumus, kas izraisīja dažādu aprindu, tostarp Digitālās sabiedrības asociācijas, kritiku.

Protonam arī jāseko līdzi pieprasījumam pēc saviem produktiem. Jena saka, ka uzņēmums nevar atļauties apturēt ieguldījumus, jo tas varētu būt nāvējošs pieaugošā pieprasījuma pēc viņu pakalpojumiem dēļ. Mēneša beigās paredzēta jenas un Tieslietu departamenta tikšanās, taču jau tagad ir skaidrs, ka pirmā investīcija ārvalstīs notiks neatkarīgi no politiskajām sarunām. Datu centrs Ženēvā jau ir slēgts, vēl vairāk paātrinot pāreju uz jauniem tirgiem.