Putins zem spiediena: vai krievi grib dzīvot bez pensijas?

Putins zem spiediena: vai krievi grib dzīvot bez pensijas?

Krievijas valdība saskaras ar izaicinājumu aizbāzt dramatisku finanšu caurumu, ko izraisījusi naftas tirdzniecības samazināšanās un lielie investīciju samazinājumi. Šajā kontekstā miljardieris un mediju uzņēmējs Konstantīns Malofejevs ierosina atcelt valsts pensiju shēmas, lai ietaupītu naudu. Vēsturiskā mājienā viņš norāda, ka cara impērijā tikai ierobežotam skaitam cilvēku bija tiesības uz pensiju. Taču šie paziņojumi izraisījuši masveida protestus iedzīvotāju vidū, kuri baidās, ka tā varētu būt Kremļa stratēģija, lai tiktu galā ar demogrāfisko krīzi, ko pašlaik pārdzīvo Krievija.

2023. gadā dzimstības rādītājs Krievijā nokritās līdz zemākajam līmenim 1,41, kas ir zemākais rādītājs pēdējo 17 gadu laikā, norāda Carnegiepolitika. Prezidents Vladimirs Putins īsteno ambiciozo mērķi līdz 2030. gadam palielināt dzimstību līdz 2,3, lai stabilizētu iedzīvotāju skaitu. Apvienoto Nāciju Organizācija lēš, ka līdz 2100. gadam Krievijas iedzīvotāju skaits būs no 74 līdz 112 miljoniem, salīdzinot ar pašreizējo aptuveni 146 miljonu iedzīvotāju skaitu.

Demogrāfiskie un sociālie izaicinājumi

Karš Ukrainā, kas ilgst jau vairāk nekā trīs gadus, ir izraisījis ne tikai demogrāfiskas izmaiņas Krievijā, bet arī negatīvi ietekmējis sabiedrību kopumā. Emigrācija, cilvēku bojāeja un ekonomiskās sankcijas situāciju vēl vairāk saasina. Jaunākā Rosstat statistika liecina par dzimstības samazināšanos par trīs procentiem 2025.gada janvārī un februārī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Malofejeva ierosinājums atcelt pensiju nodrošinājumu izsauc ne tikai iedzīvotāju pretestību, bet arī eksperti to uzskata par ārkārtīgi bīstamu. Politologs Maksims Žarovs pauž bažas, ka šādas diskusijas par pensiju nodrošināšanu varētu būt nelikumīgas un ekstrēmistiskas, savukārt citiem ir aizdomas, ka šādi priekšlikumi domāti, lai sagatavotu iedzīvotājus iespējamiem Kremļa nākotnes plāniem. Tomēr prezidents pensionārus redz kā nozīmīgu vēlētāju grupu, kuras atbalstu viņš nevēlas zaudēt.

Finanšu vājās vietas un iespējamie risinājumi

Kremļa finansiālie ierobežojumi ir noveduši pie turpmākiem, dažkārt drastiskiem dažādu ekonomikas ekspertu priekšlikumiem. Sberbank finanšu analīzes vadītājs Mihails Matuņikovs apsver iespēju izveidot līdzekļus, nosekojot procentus par krājnoguldījumiem. Viņaprāt, ar tiem varētu pietikt, lai finansētu visus Krievijā nepārdotos mājokļu projektus. Valstij daļēji piederošajai Sberbank ir būtiska loma Krievijas ekonomikā, īpaši finanšu grūtību laikā.

Krievijas sabiedrības attīstība joprojām ir saspringta, un atliek gaidīt, kādus pasākumus Kremlis reāli īstenos, lai risinātu demogrāfiskās un finansiālās problēmas. Lai gan diskusijas par pensiju, visticamāk, joprojām ir aktuāls temats, visa situācija var novest pie fundamentālām izmaiņām Krievijas sociālajā un ekonomiskajā vidē.