Datu centri: AI revolūcijas enerģijas patērētājiem ir nepieciešama atjaunojamā enerģija!

Datu centri: AI revolūcijas enerģijas patērētājiem ir nepieciešama atjaunojamā enerģija!

Pieaugošais enerģijas pieprasījums mākslīgā intelekta (AI) dēļ ir nozīmīgs izaicinājums ilgtspējīgai enerģijas piegādei. Saskaņā ar digitalbusiness-cloud.de Datu centru elektroenerģijas patēriņš līdz 2030. gadam palielināsies līdz vairāk nekā 1000 teravatstundām (TWh). Šis milzīgais pieaugums varētu radīt 2% no globālā elektroenerģijas pieprasījuma, radot nopietnu spriedzi energosistēmām.

Paredzams, ka AI investīcijas datu centros sasniegs 375 miljardus USD jau 2024. gadā, kas ir par 44% vairāk nekā 2023. gadā. Hiperskalotāji, piemēram, Microsoft un Meta, veido aptuveni 55% no šiem ieguldījumiem, savukārt mākslīgā intelekta mikroshēmu piegādātāju, tostarp Nvidia, AMD un Intel, ieņēmumi pieaugs no 37 miljardiem USD par 2027 miljardiem 2027 $.

Klimata pārmaiņas un enerģijas avoti

Situācija kļūst īpaši kritiska Eiropā, kur AI lietojumprogrammu datu centru enerģijas patēriņš līdz 2030. gadam varētu pieaugt līdz vairāk nekā 150 TWh. Tas nozīmētu gandrīz trīskāršu pieaugumu un aptuveni 5% no kopējā Eiropas elektroenerģijas patēriņa salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni, kas ir aptuveni 2%. Ja šis pieaugums netiks segts ar atjaunojamo enerģiju, tas varētu vēl vairāk paātrināt klimata pārmaiņas tagesschau.de brīdina.

Liela daļa elektroenerģijas šiem datu centriem pašlaik nāk no fosilā kurināmā, neskatoties uz tādu lielāko uzņēmumu kā Amazon, Microsoft un Google apņemšanos mainīt savus enerģijas avotus. Piemēram, Google ziņoja par siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugumu par 13% līdz vairāk nekā 14,3 miljoniem tonnu oglekļa dioksīda, ko lielā mērā noteica enerģijas patēriņa pieaugums datu centros.

Inovācijas enerģijas ražošanā

Lai apmierinātu pieaugošās enerģijas vajadzības, uzņēmumi arvien vairāk pievēršas inovatīviem risinājumiem. Google ir parakstījis līgumu ar Kairos Power par mazu modulāro kodolreaktoru (SMR) iegādi. Tos paredzēts nodot ekspluatācijā jau 2030. gadā, lai segtu enerģijas vajadzības. Amazon un Microsoft arī plāno izmantot kodolenerģiju savos datu centros, lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā.

Nepieciešamība pēc paradigmas maiņas enerģijas ražošanā ir acīmredzama, jo joprojām dominē esošais fosilais kurināmais. Datu centru operatori tiek mudināti integrēt zema oglekļa satura enerģijas avotus, tostarp vietējās saules un vēja enerģijas ražošanas un akumulatoru uzglabāšanas sistēmas.

Papildus enerģijas patēriņa palielināšanai tiek veikti arī centieni uzlabot energoefektivitāti. AI var izmantot dažādās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā un energoefektivitātē, lai optimizētu oglekļa pēdas nospiedumu. Taču problēmas joprojām pastāv: eksperti brīdina, ka pat ar efektīvākiem algoritmiem pieprasījums pēc enerģijas turpinās pieaugt.

Lai ilgtspējīgi mazinātu spiedienu uz energosistēmām, ir jāiegulda apjomīgi ieguldījumi atjaunojamā enerģijā un elektroenerģijas infrastruktūras paplašināšanā. Šo izaicinājumu panākumi būs ļoti svarīgi enerģētikas mērķu sasniegšanai mākslīgā intelekta tehnoloģiju eksponenciālās izaugsmes kontekstā.