Rekordbudžets 2025: miljardi drošībai, parādi strauji aug!

Rekordbudžets 2025: miljardi drošībai, parādi strauji aug!

2025. gada 30. jūnijā jaunā federālā valdība federālā finanšu ministra Larsa Klingbeila (SPD) vadībā iepazīstināja ar kārtējā gada budžeta projektu. Šis projekts izstrādāts ievērojamu finansiālu izaicinājumu laikā pēc tam, kad iepriekšējā valdība sabruka budžeta sagatavošanas laikā. Federālais kabinets ir apstiprinājis projektu, kurā ietverti ne tikai galvenie skaitļi 2026. gadam, bet arī aptuvens finanšu plāns līdz 2029. gadam. Īpaši jāatzīmē apstiprinātais likums, ar ko izveido īpašu infrastruktūras un klimata neitralitātes fondu.

2025.gadam plānotie izdevumi kopā veido 503 miljardus eiro. Investīciju apjoms kārtējā gadā sastāv no:

• 62,7 Milliarden Euro im Kernhaushalt,
• 25,7 Milliarden Euro im Klima- und Transformationsfonds,
• 27,2 Milliarden Euro aus dem neuen Sondervermögen.

Jauns parāds un aizsardzības budžets

Jaunais parāds 2025. gadam veido 81,8 miljardus eiro un līdz 2026. gadam paredzēts palielināt līdz 89,3 miljardiem eiro. Drošības politikas kontekstā federālā valdība plāno palielināt aizsardzības budžetu līdz 62,4 miljardiem eiro 2025. gadam, kas atbilst pieaugumam par vairāk nekā 10 miljardiem eiro salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šie tēriņi atbilst 2,4 procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP) un ir daļa no ilgtermiņa plāna: līdz 2029. gadam aizsardzības budžets paredzēts palielināt līdz 152,8 miljardiem eiro, kas ir trīs reizes lielāks nekā pašreizējais budžets.

Šis palielinājums nepieciešams, lai sasniegtu NATO jauno mērķi līdz 2035. gadam aizsardzībā katru gadu ieguldīt piecus procentus no IKP. Turklāt izdevumi ārējai un iekšējai drošībai nākotnē tiks atbrīvoti no parādu bremzes, kas radīs plašākas iespējas finanšu resursiem.

Politikas reakcijas un fiskālās prioritātes

Valdība budžeta projektā ir noteikusi trīs galvenās finanšu politikas prioritātes: investīcijas izaugsmei un drošībai, strukturālās reformas, lai nodrošinātu konkurētspēju un atvieglojumus iedzīvotājiem, kā arī skaidra budžeta konsolidācija ar konkrētiem ietaupījumiem. Neskatoties uz to, jau izskan kritika no opozīcijas partijām. Zaļie kritizē dotācijas gāzei, kas tiek finansētas no klimata un transformācijas fonda, savukārt kreisie kritizē lielos aizsardzības izdevumus un to negatīvo ietekmi uz pašvaldībām.

Nozīmīgi ir arī jaunie parāda rādītāji nākamajiem gadiem. Tiek prognozēts jauns parāds 89,3 miljardu eiro apmērā 2026. gadam un 87,5 miljardu eiro apmērā 2027. gadam. Paredzams, ka no 2028. gada neto aizņēmumi pieaugs līdz 115,7 miljardiem eiro, ko galvenokārt izraisīs Bundesvēra speciālā fonda termiņa beigas. Šie aizdevumi kopā ar jaunu speciālo fondu infrastruktūrai un klimata aizsardzībai vēl vairāk palielinās valsts parādu slogu.

Lai beidzot īstenotu valdības projektu, nepieciešams Bundesrāta un Bundestāga apstiprinājums. Gaidāmās politiskās debates solās būt aizraujošas, valdībai cenšoties atrast līdzsvaru starp investīcijām, parādiem un opozīcijas likumīgajām prasībām.

Finansiālās problēmas raksturo pieaugošās procentu izmaksas, kas nākamajos gados būs jāsedz federālajai valdībai. Notikumi turpmākajos mēnešos būs izšķiroši Vācijas finanšu politikas ilgtspējībai ilgtermiņā. Papildinformāciju var atrast vietnē Varas spogulis un Bavārijas radio.