Revolūcija federālajā budžetā: 500 miljardi drošībai un klimatam!

Revolūcija federālajā budžetā: 500 miljardi drošībai un klimatam!

2025.gada 24.jūnijā finanšu ministrs Larss Klingbeils (SPD) prezentēs pirmo melnsarkanās koalīcijas budžetu ar kopējo apjomu aptuveni 500 miljardu eiro apmērā. Mērķis ir padarīt Vāciju modernāku un konkurētspējīgāku. Šim budžetam ir raksturīga parāda bremžu atslābināšana, kas ļauj izdevumus drošībai, kas pārsniedz noteiktu līmeni, pilnībā finansēt no parāda. Turklāt tika ieviests jauns ar aizdevumu finansēts speciālais infrastruktūras un klimata fonds.

This year the government plans to raise over 140 billion euros in new debt, which will result in a total of around 185 billion euros in new debt by 2029. Germany's debt ratio is currently around 63% of gross domestic product and is expected to rise to over 80% by 2029. Despite the critical voices, especially from the Greens, who note that new debts do not lead to additional investments, an investment volume of around 115 billion euros is lēsts.

Plānotie ieguldījumi un izdevumi

Investīciju sadalījums ir daudzveidīgs:

• 22 Milliarden Euro fließen in die Bahn
• 4 Milliarden Euro werden in den sozialen Wohnungsbau und die Städtebauförderung investiert
• 4 Milliarden Euro sind für die Digitalisierung vorgesehen
• 25 Milliarden Euro stammen aus dem Klima- und Transformationsfonds

Īpaši izceļami ir būtiskie aizsardzības budžeta palielinājumi, kas līdz 2029.gadam sagaidāms, ka tas pieaugs līdz 150 miljardiem eiro, lai sasniegtu NATO izvirzīto mērķi 3,5% no ekonomiskās produkcijas ārējai drošībai. Tas ir saistīts ar plašu diskusiju, jo īpaši par šo līdzekļu piekrišanu un nepieciešamību. No 2028. gada pakāpeniski tiks samazināts arī uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas ir viens no pirmajiem nodokļu atvieglojumiem uzņēmumiem pēdējo divu desmitgažu laikā.

Kritika un strīdi

Neskatoties uz visaptverošajiem plāniem, tiek kritizēti arī samazinājumi, piemēram, attīstības palīdzības jomā. Federālā valdība uzsver, ka ministriju papildu tēriņu pieprasījumi tika noraidīti, lai veicinātu budžeta konsolidāciju. Turklāt tiek plānots samazināt darbinieku skaitu federālajā valdībā, lai gan tas vēl nav redzams, jo ir pieņemti jauni darbinieki.

Budžeta kontekstā Vācijas Bundestāgs 2025. gada 13. martā apsprieda vairākus likumprojektus par grozījumiem pamatlikumā, jo īpaši SPD un CDU/CSU likumprojekts paredz atbrīvot aizsardzības izdevumus no parāda bremzes virs noteikta līmeņa un izveidot īpašu fondu 500 miljardu eiro apmērā investīcijām infrastruktūrā. Šie priekšlikumi tika apspriesti koalīcijas sarunās pēc federālajām vēlēšanām, kas sākās gada sākumā. AfD, Die Linke un BSW kritiķi pauda bažas par šo likumu salīdzināšanu un saturu.

Vēl viens strīdīgs jautājums ir Zaļo prasība skaidri definēt, kā tiks izmantoti speciālā fonda līdzekļi. Projekts arī vēlas panākt, lai valstīm investīcijām būtu pieejami 100 miljardi eiro. Taču, lai mainītu pamatlikumu, ir nepieciešams divu trešdaļu balsu vairākums Bundestāgā un Bundesrātā.

Kamēr koalīcijas partneri uzskata par nepieciešamu būtiski mainīt drošības arhitektūru, diskusijas par finanšu plānošanu un finansējuma izlietojumu joprojām ir aizraujošas un polarizē politiskos spēkus Vācijā. Politiskajām grupām strādājot pie risinājumiem, lai risinātu gan drošības, gan ekonomikas problēmas, joprojām intensīvi tiek apspriesta atbildība par šiem nozīmīgajiem finanšu lēmumiem.

Plašāku informāciju skatiet BR.de un Bundestag.de.