Pārvedumi rekordaugsti: Kosovas ekonomika cīnās par izdzīvošanu

Pārvedumi rekordaugsti: Kosovas ekonomika cīnās par izdzīvošanu

2025. gada pirmajā pusē diasporas kosovieši Kosovai pārskaitīja iespaidīgu 651 miljonu eiro. Tas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar to pašu periodu 2024. gadā. Neskatoties uz šo pozitīvo attīstību, ekonomisti brīdina, ka pieaugošie naudas pārvedumi neliecina par ekonomikas uzlabošanos, bet gan liecina par iekšēju krīzi. Safet Gërxhaliu uzsver, ka lielākā daļa naudas pārvedumu tiek izmantoti ikdienas patēriņam un tikai nelielas investīcijas tiek novirzītas ilgtermiņa projektos.

Naudas pārvedumi, kas sniedz būtisku atbalstu daudzām ģimenēm, arvien vairāk tiek uzskatīti par risku. Florins Aliu uzsver, ka liela paļaušanās uz šiem naudas pārvedumiem apdraud valsts labklājību. Iespējamais naudas pārvedumu samazinājums varētu nekavējoties negatīvi ietekmēt Kosovas attīstības līmeni. Tāpēc eksperti iesaka izstrādāt politiku, kuras mērķis ir novirzīt šos naudas pārvedumus uz ražošanas nozarēm un ilgtspējīgas attīstības projektiem, lai stabilizētu ekonomiku ilgtermiņā.

Ekonomiskie pamatnosacījumi

Neskatoties uz reālā IKP pieaugumu 4,4% apmērā 2024. gadā, 2025. gadā ir sagaidāms turpmāks pieaugums 3,9% apmērā. Tomēr šīs optimistiskās izaugsmes prognozes aizēno politiskā nenoteiktība gan iekšzemē, gan ārvalstīs, kas mazina nākotnes izaugsmes izredzes. Pēc parlamenta vēlēšanām 2025. gada februārī ir izveidojies politisks strupceļš, jo valdošā partija Vetëvendosje ir zaudējusi savu absolūto vairākumu.

ES mudina Kosovu un Serbiju konsekventi īstenot Briseles un Ohridas nolīgumus, lai veicinātu politisko stabilitāti. Šajā kontekstā reitingu aģentūra Fitch 2024. gada aprīlī Kosovai pirmo reizi piešķīra starptautisko kredītreitingu “BB- ar stabilu perspektīvu”, kas tiek uzskatīts par pozitīvu signālu potenciālajiem investoriem.

Tirdzniecības attiecības un nozares

Kosovas ekonomiskās ziņas liecina par pozitīvām norisēm divpusējā tirdzniecībā, īpaši ar Austriju, 2024. gadā. Kosovas ekonomikas izaugsmi veicina privātais patēriņš, uzņēmumu investīcijas un pakalpojumu eksports. Jo īpaši apstrādes rūpniecībā 2024. gadā bija vērojams pieaugums par 3,6%, kam sekoja energoapgāde par 7%, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība par 3% un finanšu pakalpojumi par 4%.

Politiskā stabilitāte premjerministra Albina Kurti vadībā veicināja pozitīvu ekonomisko klimatu pirms 2025. gada februāra vēlēšanām. Tomēr reģions joprojām ir neaizsargāts pret iekšējām un ārējām problēmām, kas varētu apdraudēt ilgtermiņa ekonomisko stabilitāti.

Kopumā Kosovas ekonomikā ir neskaidra aina: pieaugošie naudas pārvedumi nozīmē īstermiņa atvieglojumus daudzām mājsaimniecībām, bet ekonomikas pamatstruktūrām ir nepieciešami ilgtspējīgi risinājumi, lai pārvarētu trauslo ekonomikas stāvokli.