Krievija sūta uz fronti 20 000 naturalizācijas migrantu!

Krievija sūta uz fronti 20 000 naturalizācijas migrantu!

Krievijas varas iestādes ziņo par aptuveni 20 000 migrantu savervēšanu, kuri pēc naturalizācijas tika nosūtīti karam pret Ukrainu. Šī informācija nāk no Izmeklēšanas komitejas vadītāja Aleksandra Bastrikina, kā viņš pastāstīja valsts ziņu aģentūrai Tass. Pavisam militārajam dienestam bija reģistrēti 80 000 vīru, no kuriem 20 000 nokļuva frontē. Migranti galvenokārt nāk no Vidusāzijas valstīm, piemēram, Uzbekistānas, Tadžikistānas un Kirgizstānas. Šī attīstība liecina, ka Krievija joprojām ir imigrantu galamērķis pat vairāk nekā 30 gadus pēc Padomju Savienības sabrukuma.

Lai notvertu tikko naturalizētos vīriešus, militārie izmeklētāji veic reidus. Šo reidu mērķis ir atrast tos vīriešus, kuri nevēlas reģistrēties armijā. Situāciju Krievijā atspoguļo piespiedu vervēšana, kas skar daudzus migrantus.

Reakcijas uz vervēšanu

Šie vervēšanas pasākumi tiek kritiski vērtēti ne tikai pašā Krievijā. Šajā kontekstā ES ir noteikusi jaunas sankcijas pret diviem Vācijā dzīvojošiem emuāru autoriem, kas dzīvo Krievijā, Alīnu Lipu un Tomasu Rēperu. Šie pasākumi izriet no dezinformācijas izplatīšanas par Ukrainas karu. Sankcijas ietver ceļošanas ierobežojumus, līdzekļu iesaldēšanu un aizliegumu nodrošināt finanšu līdzekļus.

Federālais ārlietu ministrs Johans Veidefuls uzsvēra stratēģiskās pacietības nepieciešamību un ekonomisko spiedienu uz Krieviju. Tas notiek kopā ar papildu sankcijām, ko Lielbritānija noteikusi, reaģējot uz bezpilota lidaparāta uzbrukumu Ukrainai. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis sacīja, ka Krievija tikai cenšas nopelnīt laiku.

Starptautiskā diplomātija

Diplomātijas ietvaros ES ir ieviesusi jaunu sankciju paketi pret Krieviju. Tas ietver stingrību pret ēnu floti. Federālais aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss apsūdzēja Krieviju aizkavējošas taktikas izmantošanā miera sarunās. Turklāt ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa aicināja ASV veikt bargus pasākumus, ja nebūs pamiera.

Plašākā politiskā kontekstā Krievija atbrīvoja Grieķijas naftas tankkuģi, kas iepriekš bija aizturēts Krievijas ūdeņos. Eiropas un Ukrainas līderus šokēja arī Donalda Trampa un Vladimira Putina telefonsaruna. Tramps pauda, ​​ka Putins vēlas izbeigt Ukrainas karu un saskata iespēju panākt mieru. Šī saruna bija trešā kopš Trampa stāšanās amatā.

Pašreizējie notikumi Ukrainas konfliktā izceļ sarežģīto ģeopolitisko situāciju un izaicinājumus starptautiskajai sabiedrībai, kas cenšas rast risinājumu.