Krievijas ekonomika uz sliekšņa: investīcijas brūk!

Krievijas ekonomika uz sliekšņa: investīcijas brūk!

Krievija saskaras ar potenciālu ekonomisko krīzi, kas draud pēc gadiem ilgas noturības. Krievijas ekonomikas ministrs Maksims Rešetņikovs Starptautiskajā ekonomikas forumā Sanktpēterburgā, kas notika no 2025. gada 18. līdz 21. jūnijam, sacīja, ka valsts ekonomiskie rādītāji ir pakļauti nopietnam spiedienam. Īpašas bažas rada ārvalstu investīciju samazināšanās, kas tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem izaicinājumiem. 2024. gadā Krievija tiešās ārvalstu investīcijas (ĀTI) piesaistīja tikai USD 3,35 miljardu apmērā, kas ir dramatisks kritums par 91%, salīdzinot ar 2021. gadu. Tā ir zemākā vērtība kopš 2001. gada. fr.de ziņots.

Problēmas, ar kurām saskaras Krievija, pastiprina Ukrainas karš un ar to saistītās Rietumu sankcijas, kas kavē ĀTI plūsmu. ES bija nozīmīgs investīciju avots Krievijā 2021. gadā ar kopējo summu aptuveni 255 miljardu eiro apmērā. Šie finanšu samazinājumi nozīmē, ka Krievijai ir arvien lielākas grūtības piesaistīt jaunus investīciju partnerus, īpaši globālajos dienvidos. Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā nebija ieradušies augsti viesi un Krievijas augstākā līmeņa vadītāji, kas vairoja bažas par valsts kā investīciju vietas pievilcību.

Militārie izdevumi un ekonomiskie izaicinājumi

Neskatoties uz ekonomiskajām grūtībām, Krievija plāno krasi palielināt militāros izdevumus. Saskaņā ar Valsts domes 2024. gada 21. novembra ziņojumu, paredzams, ka aizsardzības budžets palielināsies par 25 procentiem līdz 13,5 triljoniem rubļu (aptuveni 130 miljardi eiro). Līdz ar to paredzams, ka militārie izdevumi veidos 7 līdz 8 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir rekords pēcpadomju vēsturē. 2021. gadā šie izdevumi veidoja 3,6 procentus no IKP. Augstais valdības pieprasījums pēdējo divu gadu laikā ir izraisījis tā dēvēto kara uzplaukumu atsevišķās Krievijas ekonomikas daļās, taču tas nav bez problēmām.

Lai gan ienākumi Krievijā ir pieauguši, ekonomika cieš no darbaspēka trūkuma un turpinās Rietumu sankcijām. Ekonomiskā izaugsme apstājās 2024. gadā, kamēr inflācija joprojām bija noturīga. Centrālā banka cīnās ar augstām procentu likmēm un kopš 2023. gada jūlija ir paaugstinājusi bāzes procentu likmi no 7,5 procentiem līdz 21 procentam, kas varētu veicināt uzņēmumu bankrotu pieaugumu. Prognozes 2025. gadam paredz tikai 0,5 līdz 1,5 procentu pieaugumu, kas ir sliktāks nekā sākotnēji plānots. Izaicinājumi nodrošināt piekļuvi svarīgām importētām divējāda lietojuma precēm un iekārtām tiek uzskatīti par izšķirošiem aizsardzības nozarei.

Starptautiskās attiecības un ģeopolitiskā spriedze

Arī Krievijai ģeopolitiskā situācija ir saspringta. Nopludinātais ziņojums liecina, ka Krievija cenšas ciešāk saistīt sev tādas bijušās padomju republikas kā Kazahstāna un Kirgizstāna. Šīs valstis arvien vairāk distancējas, ievērojami apgrūtinot Kremļa centienus apliecināt savu ietekmi Vidusāzijā. Ķīna kā stratēģiskais partneris gūst labumu no situācijas, sarunājot lielas atlaides Krievijas gāzes iegādei, vienlaikus bloķējot cauruļvada "Sibīrijas spēks 2" būvniecību.

Krievija BRICS valstis uzskata par pretsvaru Rietumu dominēšanai, taču arī šīs grupas iekšienē valda spriedze. Krievijas iekasētās ĀTI daļas samazināšanās Ķīnā no 1,0 procentiem (2015-2020) līdz 0,3 procentiem (2021-2023) parāda, cik trausla ir ekonomiskā situācija. Lai gan valsts kasē ir aptuveni 2 procentu deficīts no IKP, kas netiek uzskatīts par draudošu, jaunie nodokļu palielinājumi liecina, ka valsts paļaujas uz konsolidāciju, lai risinātu savas finanšu problēmas.

Rezumējot, Krievija atrodas kritiskā punktā. Kamēr tā cenšas paplašināt savu militāro spēku, tā saskaras arī ar nopietniem ekonomiskiem un ģeopolitiskiem izaicinājumiem. Eksperti ir vienisprātis, ka bez fundamentālām izmaiņām ekonomiskajā un politiskajā stratēģijā pastāv recesijas risks, kas var vēl vairāk pasliktināt jau tā nestabilo situāciju.