Krievijas ekonomika krīzē: sankcijas liek krasi samazināt!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Krievijai Rietumu sankciju dēļ ir jāsamazina investīcijas galvenajās nozarēs. Jaunākie notikumi un prognozes rakstā.

Krievijas ekonomika krīzē: sankcijas liek krasi samazināt!

Krievijas ekonomiku izdara ievērojams spiediens no jaunām Rietumu sankcijām, īpaši no Apvienotās Karalistes, kas būtiski ierobežo peļņu no naftas un gāzes pārdošanas. Šie ekonomiskie ierobežojumi jau ir izraisījuši naftas un gāzes cenu kritumu, kā rezultātā samazinās valsts budžeta ieņēmumi. Saskaņā ar to Izmantojot Anzeigeru Krievijas valdība ir spiesta samazināt investīcijas vairākās galvenajās nozarēs.

Pēdējos mēnešos samazinājumus piedzīvojušas dažādas nozares, tostarp aviācija, kuģu ražošana un augsto tehnoloģiju nozares. Žurnāls Kommersant ziņo, ka samazinājumi ir saistīti ar zemākām naftas un gāzes cenām. Kremlis sākotnēji prognozēja ieņēmumus aptuveni 70 ASV dolāru apmērā par naftas barelu, bet pašreizējās cenas ir zem 50 ASV dolāriem par barelu.

Izcirtņi dažādās nozarēs

Krievijas valdība ir paziņojusi par vairākiem būtiskiem samazinājumiem, kas sadalīti šādi:

  • Luftfahrt-Entwicklungsprogramm: -22% auf 78,8 Milliarden Rubel (ca. 868,75 Millionen Euro)
  • Förderung der High-Tech-Industrie: -46 Milliarden Rubel (ca. 507 Millionen Euro)
  • Automobilindustrie: -35 Milliarden Rubel (ca. 385,8 Millionen Euro)
  • Transportsektor: -25 Milliarden Rubel (ca. 275 Millionen Euro)

Jau tā novājinātā nozare, īpaši aviācijas un rūpnieciskās ražošanas jomās, turpina ciest no Rietumu sankcijām. Turklāt Krievijas statistikas aģentūras Rosstat dati liecina par būtisku iespiedumu ekonomikas izaugsmē. Ilgtermiņa sankciju mērķis ir vēl vairāk vājināt Krievijas ekonomisko stabilitāti un ilgtspējīgi samazināt investīcijas.

Prognoze Krievijas ekonomikai

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nesen publicēja savas prognozes par Krievijas ekonomiku un sagaida 0,7 procentu pieaugumu 2023. gadā, kas ir pieaugums par 0,4 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējām aplēsēm. Tomēr 2024. gadam aplēse tika samazināta par 0,8 punktiem līdz 1,3 procentiem. 2022. gadā Krievijas ekonomika saruka par 2,1 procentu.

Salīdzinājums ar citām eirozonas valstīm liecina, ka Krievijas izaugsme ir augstāka nekā Vācijai, kas tiek uzskatīta par lejasgalu ar mīnus 0,1 procentu. Interesanti, ka SVF jau trīs reizes pēc kārtas ir paaugstinājis Krievijas ekonomikas prognozi, kas liecina par zināmu stabilizāciju, neskatoties uz notiekošajiem sankciju izaicinājumiem.

Turklāt tiek lēsts, ka inflācija Krievijā 2023. gadā būs 7,0 procenti un 2024. gadā – 4,6 procenti. Banku sektorā ir vērojamas “toksisku aizdevumu” pazīmes saistībā ar valdības atbalstu ar aizsardzību saistīto uzņēmumu kreditēšanai. Aprīlī peļņa no naftas eksporta saruka par 6% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bet eksporta apjomi pieauga par 1%, kas liecina par saspringto ekonomisko situāciju.

Ģeopolitiskā spriedze un G7 valstu ieviestās sankcijas, kas ar Krievijas tankkuģiem pieļauj darījumus tikai zem noteiktām cenu robežām, ne tikai veicina nenoteiktību, bet arī ietekmē Krievijas ilgtermiņa ekonomiskās izredzes. ASV prezidents Donalds Tramps 26. maijā pat deva mājienus par jaunām sankcijām pret valsti, kas varētu izraisīt vēl lielāku nenoteiktību.

Plašāku informāciju par Krievijas ekonomikas attīstību un pašreizējām sankcijām skatiet vietnē Statistika.