Vajadzības pēc metāllūžņiem Vācijas tērauda rūpniecībā: nepieciešami ieguldījumi tūlīt!

Vajadzības pēc metāllūžņiem Vācijas tērauda rūpniecībā: nepieciešami ieguldījumi tūlīt!

Pašreizējā Jēnas Ernsta Abbe universitātes pētījumā analizētas Vācijas tērauda rūpniecības lūžņu vajadzības nākotnē līdz 2045. gadam. Publikāciju, kas notika 2025. gada 11. jūlijā, sagatavoja profesors Dr. Frenks Potens, rakstīja Maiks Hartungs un Karolīna Hundta. Pētījumā ir noteiktas nepieciešamās lūžņu prasības deviņos dažādos scenārijos un parādīts, ka tērauda lūžņu pieejamība Vācijā tiek lēsta kā pietiekama, lai segtu pieaugošo pieprasījumu. Tomēr tajā ir uzsvērts svarīgais izaicinājums ieguldīt augstas kvalitātes metāllūžņos, jo īpaši attiecībā uz elektriskās ražošanas ceļiem, piemēram, elektriskās loka krāsnis, un tas var radīt deficītu, ja netiks ieguldīti savākšanā, šķirošanā un pārstrādē. Tādas asociācijas kā BDSV, bvse un VDM tāpēc aicina steidzami atbalstīt ieguldījumus no politikas un nozares, lai ieviestu nepieciešamās tehnoloģijas.

BDSV rīkotājdirektors Gvido Lipinskis uzsver modernu pārstrādes rūpnīcu un kvalitātes nodrošināšanas tehnoloģiju attīstības steidzamību. Tajā arī uzsvērta nepieciešamība pēc ieguldījumu garantijām un ilgtermiņa pārņemšanas līgumiem ar tērauda rūpniecību, lai nodrošinātu ekonomisko drošību šādu projektu finansēšanai. Tas ir īpaši svarīgi tērauda rūpniecības pārveides kontekstā, jo pētījums sniedz stabilu pamatu diskusijām par nozares turpmāko izejvielu piegādi.

Cerības un izaicinājumi

Lai gan vispārējs lūžņu deficīts nav gaidāms, pastāv bažas, ka bez savlaicīgas investīcijas attiecīgajās tehnoloģijās varētu rasties kvalitatīvu lūžņu deficīts. Sadarbība starp tērauda pārstrādes nozari un tērauda rūpniecību tiek uzskatīta par ļoti svarīgu, lai nodrošinātu izejmateriālu piegādi un sasniegtu ambiciozus klimata mērķus. Lūžņu izmantošana tērauda ražošanā ievērojami samazina CO2 emisijas, kas ir ļoti svarīgi nozarei.

Pētījuma rezultāti liecina, ka tērauda rūpniecība vēlas ražot klimatneitrālu ietekmi līdz 2045. gadam. Katra tonna pārkausētu tērauda lūžņu tiek uzskatīta par pasākumu, lai izvairītos no aptuveni 1,66 tonnām CO2, salīdzinot ar primāro ražošanu. Ņemot vērā to, ka tērauda rūpniecība Vācijā jau rada aptuveni trešdaļu no rūpnieciskajām CO2 emisijām, šie mērķi ir īpaši svarīgi.

Metāllūžņu pieprasījuma prognozes

Pētījumā prognozēts, ka pieprasījums pēc lūžņiem 2030. gadā varētu būt no 17 līdz 22,7 miljoniem tonnu, savukārt 2045. gadā tas ir aptuveni 14,9 līdz 27,6 miljoni tonnu. Īpaši jāatzīmē vajadzība pēc augstas kvalitātes lūžņiem, kas tiek lēsti no 4,3 līdz 7,7 miljoniem tonnu 2030. gadā un no 2,7 līdz 10,1 miljonam tonnu 2045. gadā. Tomēr tērauda lūžņu pieejamība tiek uzskatīta par pietiekamu vairumā gadījumu, ja tiek veikti pasākumi, lai uzlabotu savākšanas, šķirošanas un pārstrādes iespējas.

Pētījuma autori iesaka lūžņu prasības kvantificēt arī Eiropas līmenī, lai izstrādātu visaptverošu stratēģiju, kas aptvertu turpmākās prasības tērauda rūpniecībā un veicinātu nozares konkurētspēju un ilgtspējību.