Parādi un izaugsme: Vācijas jaunais investīciju kurss zem spiediena!
Manuels Kohs apspriež valdības investīciju un parāda ietekmi uz izaugsmi Vācijā 2025. gada 30. maijā.
Parādi un izaugsme: Vācijas jaunais investīciju kurss zem spiediena!
2025. gada 30. maijā diskusija par federālās valdības turpmāko parādu politiku kļuva sprādzienbīstamāka. Manuels Kohs, Inside Wirtschaft galvenais redaktors, detalizēti stāsta par finansiālajām problēmām, ar kurām saskaras valsts. Intervijā ar finanšu žurnālisti Džesiku Švarceri Frankfurtes biržā viņš uzsvēra parāda izmantošanas izšķirošo nozīmi Vācijas nākotnes izaugsmei. Kohs uzsver, ka labas investīcijas būvniecībā, digitalizācijā vai izglītībā varētu nodrošināt izaugsmi par sešiem procentiem līdz 2035. gadam. Turpretim parāds, kas tiek izmantots politiskajiem izdevumiem vai pensiju trūkumu novēršanai, varētu novest pie nulles izaugsmes.
Kohs arī norāda, ka investoriem būtu jāpievērš liela uzmanība tam, kur virzās investīcijas, jo dažām nozarēm ir liels potenciāls. Pretējā gadījumā viņš brīdina, ka var veidoties liels parādu kalns, kas būs jānes nākamajām paaudzēm. Tas atspoguļo sabiedrības bažas par pašreizējās finanšu politikas ilgtermiņa ietekmi.
Bundestāgs apstiprina jaunu parādu
Šīs diskusijas kontekstā Bundestāgs nesen apstiprināja finanšu paketi, kas ietver 500 miljardus eiro aizsardzībai un infrastruktūrai nākamajos divpadsmit gados. Finansējums tiek veikts ar aizdevumiem, kas nozīmē, ka kā izņēmums parādu bremzē tika izveidots “speciālais fonds”. Tas nozīmē, ka Vācija turpmāk varēs uzņemties lielāku parādu aizsardzībai un drošībai pēc tam, kad tika apturēts līdzšinējais viena procenta ierobežojums no ekonomikas izlaides. Šis pasākums ir augstākais Vācijas valsts aizņēmuma līmenis.
Pašreizējais Vācijas Ekonomikas institūta pētījums parāda interesantu viedokļu ainu. Jaunāki respondenti vecumā no 18 līdz 34 gadiem, visticamāk, atbalsta palielinātu valsts parādu noteiktās jomās, savukārt vecāki respondenti lielākoties atbalsta aizsardzības parādu. Šie atšķirīgie viedokļi galvenokārt ir saistīti ar mainīgo drošības situāciju, jo īpaši ASV draudiem prezidenta Trampa vadībā atsaukt militāro atbalstu.
Bažas un perspektīvas
Eksperti ir teikuši, ka Vācija var atļauties aizdevumus, jo parāda attiecība ir salīdzinoši zema salīdzinājumā ar citām valstīm. Neskatoties uz to, jaunieši izrāda pozitīvu attieksmi pret investīcijām infrastruktūrā, taču pauž bažas par kredīta atmaksu un iespējamu nodokļu palielināšanu nākotnē. Dažas balsis aicina pārdalīt bagātību vai samazināt subsīdijas ārvalstīs, lai nodrošinātu jaunā parāda finansēšanu.
Pamatlikuma grozījumu apstiprinājums, kas ļauj veikt šos finanšu pasākumus, bija lielāks nekā gaidīts. Viņa saņēma atbalstu no tādām lielākajām politiskajām partijām kā CDU, SPD un Zaļie. Ekonomists Marsels Fračers uzsver, ka gudras investīcijas infrastruktūrā un izglītībā var ne tikai palielināt Vācijas ekonomiskos rādītājus, bet arī sniegt labumu nākamajām paaudzēm.
Ņemot vērā šos notikumus, ir skaidrs, ka diskusijas par parādiem un investīcijām Vācijā joprojām ir sprādzienbīstamas un pašreizējās federālās valdības lēmumiem būs tālejošas sekas.
Lai iegūtu papildinformāciju par šīm tēmām, noklikšķiniet uz Inside Wirtschaft un ZDF rakstiem.
Iekšējā ekonomika un ZDF.