Parādu bremzes draud: strīds starp Savienību un SPD saasinās!

Parādu bremzes draud: strīds starp Savienību un SPD saasinās!

Šodien par centrālo jautājumu kļūst parāda noteikuma reforma Vācijā. Kā FAZ ziņots, ka šo procesu varētu piemeklēt līdzīgs liktenis kā pēdējām neveiksmīgajām Federālās Konstitucionālās tiesas tiesnešu vēlēšanām. Tas tika izņemts no Bundestāga darba kārtības piektdien pēc tam, kad SPD kandidāte Frauke Brosiusa-Gersdorfa saskārās ar pretestību Savienības frakcijā.

Šo politisko satricinājumu kontekstā Federālā padome vienlaikus apstiprināja jaunu nodokļu likumu, kas paredz atvieglojumus aptuveni 46 miljardu eiro apmērā. Turklāt finanšu ministrs un SPD priekšsēdētājs Larss Klingbeils dedzīgi uzstāj uz parāda bremzes korekciju. Iekšējā sanāksmē viņš jau izklāstīja tālāko reformas procedūru.

Investīciju vajadzības un parādu bremze

Galvenās diskusijas koalīcijā ir saistītas ar Savienības bažām, ka parāda bremžu reforma var radīt papildu parādu iespējas. Kamēr Savienība un SPD jau ir mainījuši pamatlikumu, lai nodrošinātu drošības politikas izdevumus un speciālos parādus 500 miljardu eiro apmērā, Finanšu ministrija līdz 2029.gadam plāno kopumā 850 miljardu eiro papildu jaunu parādu. Kritiķi brīdina, ka Vācijas parādu slogs varētu pieaugt par 50 procentiem mazāk nekā piecu gadu laikā.

Apskatot infrastruktūru, redzams, ka arī Vācijai jātiek galā ar ievērojamu investīciju atlikumu. Saskaņā ar bpb Īpaši tiek skartas transporta, izglītības, dekarbonizācijas, digitālās infrastruktūras, veselības, iekšējās drošības un aizsardzības jomas. Pašreizējais infrastruktūras stāvoklis ir satraucošs: nepunktīgi vilcieni, slēgti tilti un nopostītas skolas ir tikai daži no steidzamiem jautājumiem.

Sabiedrības uztvere un investīciju nepieciešamība

Ipsos globālais infrastruktūras indekss uzrāda ievērojamu infrastruktūras pozitīvā vērtējuma kritumu no 54 procentiem 2016. gadā līdz tikai 35 procentiem 2024. gadā. Saskaņā ar aplēsēm, Vācijai turpmākajos gados būs nepieciešami papildu 600 miljardi eiro nepieciešamajām investīcijām infrastruktūrā, kas atbilst aptuveni 60 miljardiem eiro gadā. BDI lēš, ka tuvāko desmit gadu laikā investīcijām pietrūks 400 miljardu eiro.

Vislielākās investīcijas nepieciešamas transporta, izglītības un dekarbonizācijas jomās. Tomēr jāatzīmē, ka neto investīcijas Vācijā kopš 90. gadiem ir svārstījušās ap nulli. Pašvaldības, kas veido 41 procentu no valsts investīcijām, bieži ziņo par negatīvām neto investīcijām. Domājamais investīciju atlikums pašvaldībās sasniedz 186 miljardus eiro, un 73 procenti pašvaldību ziņo par neatmaksātām investīcijām administratīvajās ēkās.

Nākotnē ir ļoti svarīgi, lai koalīcija censtos veikt reformas, lai gan atrisinātu investīciju atlikumu, gan nodrošinātu labklājību Vācijā. Tajā galvenā loma būs koalīcijas līgumā noteiktajai ekspertu komisijai, kurai līdz 2025.gada beigām paredzēts izstrādāt piedāvājumu parādu bremzes modernizēšanai. Šīs komisijas sastāvs rada bažas, jo pastāv krustojums starp CDU/CSU, SPD un mazāko frakciju interesēm.

Kopumā jāskatās, vai parādu bremžu reforma izdosies, vai arī tā neizdosies CDU/CSU pretestības dēļ, kam var būt tālejošas sekas Vācijas turpmākajā finanšu politikā.