Melnsarkanā koalīcija: miljardi infrastruktūrai un stingrai migrācijai!

Melnsarkanā koalīcija: miljardi infrastruktūrai un stingrai migrācijai!

Trešdien, 2025. gada 28. maijā, melnsarkanās koalīcijas pārstāvji Berlīnē prezentēja savus plānus Vācijas aizsardzības un infrastruktūras projektu stiprināšanai. Kanclers Frīdrihs Mercs, CSU līderis Markuss Sēders un SPD priekšsēdētāji Saskija Eskena un Larss Klingbeils kopā stājās preses priekšā, lai iepazīstinātu ar gaidāmajām likumdošanas iniciatīvām. Merzs uzsvēra pieejas steidzamību un skaidroja valdības darba moto: “Cik iespējams, pēc iespējas ātrāk”. Saeimas vasaras brīvlaiks jūlijā nosaka ierobežojumus grafikam, tāpēc nepieciešama ātra rīcība.

Pirmajās trīs valdīšanas nedēļās Mercs pievērsās ārpolitikai, kas ietvēra vizītes Ukrainā un Somijā. Trešdien viņš Berlīnē uzņēma arī Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski. Paredzams, ka turpmākajās nedēļās valdības uzmanības centrā būs ekonomika. Zaļo atbalstītā savienība un SPD marta sākumā kopīgi nolēma aizsardzībā un infrastruktūrā investēt kopumā 500 miljardus eiro, 100 miljardus eiro aizplūstot uz federālajām zemēm.

Reformas migrācijas politikā

Jauno plānu centrālais punkts attiecas uz migrācijas politiku, kurai bija izšķiroša nozīme vēlēšanu kampaņā. Iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts paziņoja par pasākumiem migrācijas likumu pastiprināšanai. Plānots uz diviem gadiem apturēt ģimeņu atkalapvienošanos personām ar “alternatīvās aizsardzības statusu”. Turklāt Ministru kabinets nolēma izbeigt tā saukto “turbo naturalizāciju”, kas ļāva ātrāk naturalizēties labi integrētiem migrantiem. Tomēr šiem projektiem joprojām ir jāatrod vairākums Bundestāgā un Bundesrātā.

Finansējums un konstitucionālās izmaiņas

Lai realizētu plānotās miljardu investīcijas, 18.martā tika pieņemti grozījumi Pamatlikumā, kas ļauj ārpus parāda bremzes veikt no kredīta finansētas investīcijas aizsardzībā, infrastruktūrā un klimata aizsardzībā. Federālās padomes apstiprināšana notika 21. martā. Izmaiņas attiecas uz Pamatlikuma 109., 115. un 143.h pantu un bija nepieciešamas, lai izveidotu īpašu fondu 500 miljardu eiro apmērā. Uz šo aktīvu nevajadzētu attiecināt parāda bremzi, un to var izmantot ieguldījumiem divpadsmit gadu periodā.

Līdzekļus sadalīs topošais Bundestāgs, kas ar vienkāršu likumu var izlemt, kam tie tiks izmantoti. Ekonomikas institūti sagaida, ka šī finanšu pakete sniegs būtisku stimulu ekonomikas izaugsmei. Tas viss notiek uz fona, ka infrastruktūra Vācijā ir sliktā stāvoklī un ir nepieciešamas steidzamas investīcijas. Vienlaikus parādu bremze tiks atslābināta arī federālajām zemēm, kurām ir atļauts ņemt kredītus līdz 0,35 procentiem no IKP.

Rezumējot, pašreizējās norises liecina, ka federālā valdība rīkojas vairākos līmeņos, lai stiprinātu ekonomiku, veicinātu investīcijas un reformētu migrācijas politiku.