Sēders paziņo par iespējamiem parādiem Bavārijai: kas aiz tā slēpjas?

Sēders paziņo par iespējamiem parādiem Bavārijai: kas aiz tā slēpjas?

Dramatiskā pavērsienā Bavārijas finanšu politikā premjerministrs Markuss Sēders (CSU) ir paziņojis, ka tiks apsvērta jauna parādsaistība 2026. gadā. Šāds solis būtu pārtraukums ar ilgstošo stabilu, sabalansētu budžetu tendenci Bavārijā, ko CSU uzturēja vairāk nekā divus gadu desmitus. Sēders uzsver, ka nepieciešamie ieguldījumi, īpaši bērnu aprūpē, mājokļu celtniecībā un atbalstā pašvaldībām ar veselības aprūpi, prasa finanšu līdzekļus. "Šīs investīcijas maksā," sacīja Ministru prezidents, kurš lēmumu par jauno parādu 2025.gada rudenim nosaka pēc nākamās nodokļu tāmes. Nodokļu ieņēmumu samazināšanās situāciju varētu pasliktināt vēl vairāk, kas apdraudētu atbildīgu fiskālo situāciju un būtiski palielinātu parādu iespējamību.

Bavārijas parāda attiecības stabilitāte, kas pašlaik ir 4,8%, joprojām ir neapstrīdama un ir ārkārtīgi zema salīdzinājumā ar valsts vidējo rādītāju, kas pārsniedz 60%, ASV ar vairāk nekā 120% un Franciju ar vairāk nekā 100%. Taču šī it kā stabilā finansiālā situācija varētu tikt satricināta, ja nodokļu prognozes nesakritīs ar cerībām. Sēders apliecina, ka Bavārijas valdība neuzņemsies parādus, lai segtu kampaņas izmaksas, norādot uz jautājuma politisko jutīgumu.

Budžeta attīstība un izaicinājumi

Ministru kabineta sēdē Bavārijas štata valdība izstrādāja papildu budžetu 2025. gadam, kas neprasa nekādus jaunus parādus vai jaunas darba vietas. Kopējie izdevumi ir aptuveni 77 miljardi eiro, kas ir par aptuveni 5% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Investīciju izdevumi pieauguši līdz aptuveni 12 miljardiem eiro, investīciju rādītājam saglabājoties stabilam aptuveni 15% apmērā. Tas liecina par skaidru tendenci stiprināt publisko infrastruktūru, jo īpaši izglītības un drošības jautājumos, izglītībai atvēlot aptuveni 27 miljardus eiro, bet iekšējai drošībai - 9 miljardus eiro.

Tomēr Bavārijas valdība saskaras ar izaicinājumiem. Budžetu ietekmē prognozētais nodokļu ieņēmumu iztrūkums aptuveni 1,3 miljardu eiro apmērā 2025. gadam vājās ekonomiskās situācijas dēļ, kā arī negatīvās finansiālās sekas aptuveni 0,5 miljardu eiro apmērā iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ pēc 2022. gada tautas skaitīšanas. Turklāt jāsedz papildu izdevumi par patvēruma meklētāju izmitināšanu un plūdu postījumiem 2024. gada maijā un jūnijā.

Politiskās reakcijas

Politiskā reakcija uz Sēdera paziņojumu ir pretrunīga. Kamēr AfD parlamentārās grupas līdere Katrīna Ebnere-Šteinere ir kritiska pret parādu pieeju, SPD aicina izstrādāt "ģenerālplānu", lai novērstu investīciju atlikumu Bavārijā. Gan zaļie, gan SPD aicina arī palielināt ieguldījumus infrastruktūrā. Pašvaldību finanšu izlīdzināšana 2025.gadam sasniegs jaunu maksimumu aptuveni 12 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir palielinājies par vairāk nekā 600 miljoniem eiro. Tas varētu palielināt spiedienu uz valsts valdību nākamajā finanšu plānošanā.

Nobeigumā jāatzīmē, ka Bavārijas pavalsts valdība ir nonākusi kritiskā fāzē. Līdzsvars starp investīcijām un stabilu finanšu politiku ir rūpīgi jāapsver, lai ilgtermiņā neapdraudētu Bavārijas ekonomiku. Dialogam ar dažādiem politiskajiem dalībniekiem varētu būt izšķiroša nozīme, lai noteiktu ilgtspējīgas finanšu politikas virzienu.