Īpašas vērtības: Merzs aicina uz brīvību, taču pieaug kritika par haosu!

Īpašas vērtības: Merzs aicina uz brīvību, taču pieaug kritika par haosu!

2025. gada pavasarī Vācijas valdība pieņēma lēmumu par īpašu 500 miljardu eiro fondu, kura mērķis ir investēt aizsardzībā un infrastruktūrā. Šāds lēmums pieņemts pamatlikuma pamatlikuma izmaiņu ietvaros. Konkrētās izmaiņas sniedza valstīm jaunas brīvības līdzekļu izmantošanā. Viņiem vairs nav nepieciešams iepriekšējs federālais apstiprinājums, kas ir izraisījis debates par atbildību un līdzekļu izlietojuma kontroli. Kritiķi brīdina par nesaskaņotiem atsevišķiem projektiem un neskaidru izplatīšanu.

CDU līderis Frīdrihs Mercs pauda pārliecību par jaunajām brīvībām, ko saņems pašvaldības, un uzsvēra jaunu parādu nepieciešamību. Premjerministru konferencē 2025. gada 20. jūnijā Saksijas premjerministrs Mihaels Krečmers atzinīgi novērtēja jauno regulējumu. Īpaši ievērības cienīgs ir tas, ka 100 miljardi eiro no speciālā fonda nonāks tieši federālajās zemēs, kas šos līdzekļus var izmantot arī sporta būvēm, kultūras projektiem, iekšējai drošībai, ūdenssaimniecībai un mājokļu celtniecībai.

Politiskās reakcijas un bažas

Jaunie noteikumi sastapa gan apstiprinājumu, gan pretestību federālajā valdībā. Ralfs Brinkhauss no CDU aicināja sistemātiski noteikt projektu prioritātes, lai apmierinātu faktiskās vajadzības. Vienlaikus bažas pauda Zaļās partijas pārstāvji. Sebastjans Šēfers no Zaļajiem kritizēja, ka īpašais fonds galvenokārt izmantots koalīcijas nodrošināšanai, nevis valsts turpmākās dzīvotspējas nodrošināšanai. Zaļie apstiprināja grozījumu pamatlikumā arī ar nosacījumu, ka tie ir papildu izdevumi, nevis esošo līdzekļu pārdale.

Speciālā fonda tiesiskais regulējums tika izveidots, grozot Pamatlikuma 109., 115. un 143.h pantu. Šīs izmaiņas ļauj veikt kredītu finansētus ieguldījumus aizsardzībā un klimata aizsardzībā ārpus parādu bremzes, kas palielina federālās valdības elastību. Pamatlikuma grozījums Bundestāgā saņēma plašu balsu vairākumu ar 512 balsīm par, bet 206 deputāti balsoja pret. Reforma guva apstiprinājumu arī Bundesrātā, un Bavārija un citas federālās zemes bija vairākumā.

Pamatlikuma izmaiņu sekas

Jaunā investīciju pakete ir saistīta ar cerībām, ka fondi jāapstiprina divpadsmit gadu periodā un ka Bundestāgs ar vienkāršu balsu vairākumu var izlemt, kā līdzekļi tiks konkrēti izmantoti. Tāpat tiks atslābināta parādu bremze federālajām zemēm, ļaujot tām ņemt kredītus 0,35 procentu apmērā no IKP. Tas dod valstīm iespēju veikt steidzami nepieciešamos ieguldījumus infrastruktūrā un klimata aizsardzībā.

Kopumā politiskie dalībnieki tagad saskaras ar izaicinājumu efektīvi un mērķtiecīgi izmantot piešķirtos līdzekļus. Jāskatās, kā valstis un pašvaldības izmantos speciālo fondu un vai piepildīsies bažas par nesaskaņotu līdzekļu sadali.

Debates par īpašo fondu un ar to saistītajām izmaiņām nebūt nav beigušās. Kritiķi un atbalstītāji turpinās intensīvi apspriest, kā būtu jāveido Vācijas investīciju politikas nākotne. Kamēr CDU un SPD koncentrējas uz infrastruktūras un aizsardzības stiprināšanu, līdzekļu izlietojumu joprojām novēro opozīcija un sabiedrība.

[Merkur] ziņo, ka izmaiņas Pamatlikumā tika uzskatītas par konstitucionāli pieļaujamām pēc tam, kad Federālā konstitucionālā tiesa noraidīja steidzamus pieteikumus un tiesas prāvas pret pamatlikuma izmaiņām. Tas dod valdībai papildu atbalstu tās plānu īstenošanā.

[bpb] arī skaidrojis, ka speciālie fondi ir speciālie budžeti, kas ir paredzēti konkrētiem mērķiem un nav pakļauti parādu bremzei, par ko pašreizējā politiskajā situācijā ir liela interese.