Labklājības valsts zem spiediena: Ķīziltepe brīdina par bīstamiem samazinājumiem!

Labklājības valsts zem spiediena: Ķīziltepe brīdina par bīstamiem samazinājumiem!

Berlīnes sociālo lietu senators Kansels Kiziltepe (SPD) asi kritizējis kanclera Frīdriha Merca (CDU) aizsāktās debates par sociālās drošības sistēmu izmaksām. Viņa brīdina, ka labklājības valsts apšaubīšana apdraud sabiedrības saliedētību. Ķiziltepe samazinājumu vietā aicina investēt sociālajā apdrošināšanā, stabilās pensijās un darba vietu saglabāšanā ekonomiski grūtajos laikos. Jūsu brīdinājums: sociālā drošība nedrīkst kļūt par partiju politiskās taupības retorikas rotaļlietu. Tāpat Ķīziltepe aicina pievērst uzmanību pieaugošajai bagātības koncentrācijai sabiedrībā.

Frīdrihs Mercs uzskata, ka sociālās reformas ir nepieciešamas, lai novērstu lielas izmaksas, jo īpaši iedzīvotāju naudu. Viņš norādīja, ka esošā sistēma vairs nav ilgtspējīga un samazinājumi kļūst neizbēgami. Merzs apgalvo, ka Vācija gadiem ilgi dzīvo pāri saviem līdzekļiem.

Konflikts par 2025. gada federālo budžetu

Debates par 2025. gada federālo budžetu ir ārkārtīgi pretrunīgas, ņemot vērā plānotos rekordlielos izdevumus aptuveni 503 miljardu eiro apmērā. Iedzīvotāju naudai paredzēti gandrīz 52 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nozīmē pieaugumu par aptuveni 5 miljardiem eiro. Šis pieaugums ir saistīts ar paaugstinātām dzīves izmaksām, augstāku īres maksu un saspringto darba tirgu. Sociālie izdevumi veido gandrīz 40 procentus no visa federālā budžeta, un Federālā darba un sociālo lietu ministrija pārstāv lielāko izdevumu jomu, kas pārsniedz 190 miljardus eiro.

Savienība aicina ietaupīt iedzīvotāju naudu un reformēt pamata drošību. Šo prasību iemesls ir tāds, ka ievērojama daļa pilsoņu pabalstu saņēmēju tiek uzskatīti par darbspējīgiem un tāpēc būtu ciešāk integrēti darba tirgū. CDU politiķi runā par "ievērojamu ietaupījumu potenciālu" un iestājas par lielāku diferenciāciju starp tiem, kam tā nepieciešama, un tiem, kas spēj strādāt.

Plānotie uzkrājumi un sociālie riski

Federālā valdība plāno vidēja termiņa ietaupījumus pilsoņu pabalstam un sagaida ietaupījumus 1,5 miljardu eiro apmērā 2026. gadā un vēl 3 miljardus eiro 2027. gadā. Tomēr sociālās asociācijas brīdina, ka daudzi pilsoņu pabalstu saņēmēji dzīvo zem iztikas minimuma. Cenu un īres maksas pieaugums īpaši ietekmē vientuļos vecākus un ģimenes. Kritiķi uzsver, ka, neskatoties uz rekordlieliem tēriņiem, pārāk maz tiek ieguldīts sociālajā inovācijā un aprūpē.

Turklāt 2025. gadā jaunos aizdevumos plānoti 81,8 miljardi eiro, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā. Šis labklājības valsts finansējums konkurē ar citām politiskajām prioritātēm. Iedzīvotāju naudu, kas kopš 2023. gada ir aizstājusi bijušo Hartz IV, Savienība uzskata par kritisku, jo tiek apspriestas reformas, tostarp stingrāka sankciju politika, ātrāka aktīvu un mājokļu izmaksu pārskatīšana un lielāka darba iekārtošana.
Sociālās apvienības steidzami brīdina, ka daudzu cilvēku iztikas līdzekļi ir apdraudēti no iespējamās iedzīvotāju pabalstu un ar to saistīto uzkrājumu samazināšanas.

Kopumā pašreizējā situācija diskusijā par iedzīvotāju naudu un sociālā nodrošinājuma sistēmām liecina par dziļo plaisu politiskajās debatēs par labklājības valsts nākotni Vācijā.

Lai iegūtu plašāku informāciju par norisēm un debatēm par pilsoņu naudu, apmeklējiet vietni Süddeutsche.de un buerger-geld.org.