Vai ietaupīt uz klimata aizsardzību? Klingbeils iestājas pret ekspertu brīdinājumiem!

Vai ietaupīt uz klimata aizsardzību? Klingbeils iestājas pret ekspertu brīdinājumiem!

2023. gada pavasarī Frīdrihs Mercs finansiālo bāzi savai turpmākajai kanclera amatam nodrošināja, veicot fundamentālas izmaiņas pamatlikumā, kam viņam bija nepieciešams zaļo akcepts. Viņi vienojās pie noteiktiem nosacījumiem: 500 miljardi eiro speciālos fondos jāizmanto tikai papildu investīcijām, pirms tam jāiegulda noteikta kvota no pamatbudžeta, 100 miljardi eiro jāieplūst arī Klimata un transformācijas fondā (KTF). Šis lēmums ir ļoti svarīgs, ņemot vērā klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus un nepieciešamo pārveidi Vācijā.

Tomēr bažas rada klimata aizsardzībai pieejamie finanšu resursi. SPD finanšu ministrs Larss Klingbeils, iespējams, varētu ietaupīt uz klimata aizsardzību. Finanšu ministrijas apkārtrakstā rosināts, ka sadaļas no Ekonomikas, Satiksmes un Zinātnes ministrijas budžetiem būtu jāpārceļ uz KTF. Tas varētu izraisīt samazinājumus šajos departamentos. Finanšu ministrija gan uzsver, ka līdzekļu ļaunprātīga izmantošana nenotiks un ir izsludinājusi “rekordinvestīcijas” 2025. gadam.

Klimata un transformācijas fonda loma

KTF, kas tika dibināts 2011. gadā kā “Enerģētikas un klimata fonds”, kopš 2022. gada ir godājis jauno nosaukumu un koncentrējas uz atbalsta pasākumiem Vācijas klimatneitrālām pārmaiņām. Ekonomikas plāns 2025. gadam paredz ienākumus un izdevumus 25,47 miljardu eiro apmērā. KTF galvenie ienākumu avoti ir CO2 cenu noteikšana ar 15,41 miljardu eiro un emisiju sertifikātu izsoles, kas ienes 6,74 miljardus eiro. Plānotie izdevumi 2025. gadam ietver 14,36 miljardus eiro klimatam draudzīgai apkurei, 1,58 miljardus eiro mobilitātes pārejai un 3,3 miljardus eiro nozares atbalstam. ZDF ziņo, ka KTF arī veicina ūdeņraža ekonomikas paplašināšanos un veicina nozares dekarbonizāciju.

Tomēr eksperti brīdina, ka, ja klimata aizsardzība netiks risināta ilgtermiņā un būtiski, KTF var nesasniegt savu mērķi. Ekonomiskās konsultatīvās padomes loceklis Ahims Trūgers kritizē budžeta situāciju, ko apgrūtina Kristiana Lindnera nodokļu samazināšana un pienākums ievērot parādu bremzi. Juriste Roda Verheiena brīdina, ka mazāk naudas klimata aizsardzībai nav juridiski pieļaujams, pamatojoties uz 2021. gada Karlsrūes rezolūciju. Eksperti aicina klimata aizsardzībai atvēlēt vismaz 0,7 procentus no IKP gadā, lai līdz 2045. gadam panāktu klimata neitralitāti. Dienas spogulis

Kritika un rīcības iespējas

Klimata mērķu sasniegšanai līdz 2045.gadam būs nepieciešami kopējie izdevumi 2,32 līdz 2,62 triljonu eiro apmērā, no kuriem valstij, iespējams, būs jāsedz ap 800 miljardiem eiro. Eksperti lēš, ka valsts sektoram ik gadu papildus būtu jāiegulda 37 līdz 52 miljardi eiro. KTF izdevumu sadalījums liecina, ka klimata aizsardzībai turpmākajos gados būs nepieciešami ievērojami līdzekļi.

Zaļie speciālo fondu apstiprināja pēc dažām sarunām, taču ar prasībām par prioritāti noteikt klimata aizsardzību. Christoph Bals no Germanwatch pieprasa, lai vismaz 10 procenti no KTF izdevumiem tiktu novirzīti starptautiskajā klimata pārmaiņu finansēšanā. Šīs prasības ilustrē nepieciešamību pēc pārskatāmas un mērķtiecīgas piešķirto līdzekļu izmantošanas, lai izvairītos no iespējamām “klientu dāvanām”, kas varētu apgrūtināt KTF.

Kopumā federālā valdība saskaras ar izaicinājumu konsekventi izmantot īpašo fondu klimata aizsardzības labā. Tikai ar efektīvu plānošanu un izpildi KTF var kļūt par Vācijas klimatneitrālas pārveides centrālo instrumentu.