Nodokļu aprēķins 2025. gadam: Lejassaksija saskaras ar finanšu krīzi? Armijas brīdina!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Finanšu ministrs Hēre aicina veikt pasākumus, lai stabilizētu ekonomiku Lejassaksijā, ņemot vērā nodokļu ieņēmumu samazināšanos līdz 2029. gadam.

Nodokļu aprēķins 2025. gadam: Lejassaksija saskaras ar finanšu krīzi? Armijas brīdina!

Pašreizējā nodokļu tāme 2025. gadam uzrāda būtiskas korekcijas valstu prognozētajos nodokļu ieņēmumos. Pēc finanšu ministra Džeralda Hēres teiktā, kurš norāda uz disciplīnas nepieciešamību budžeta plānošanā, ieņēmumi ir pārskatīti uz leju, ņemot vērā pastāvošās ekonomiskās grūtības un izmaiņas likumdošanā. Lejassaksija 2025. finanšu gadā var cerēt uz nelielu pieaugumu par 102 miljoniem eiro, savukārt turpmāko gadu plānus raksturo ieņēmumu iztrūkums. Paredzamie zaudējumi līdz 2029. gadam kopumā veido 1,8 miljardus eiro.

Detalizēti tas nozīmē, ka Lejassaksijai jārēķinās ar -568 miljoniem eiro 2026. gadam, -268 miljoniem eiro 2027. gadam, -252 miljoniem eiro 2028. gadam un -208 miljoniem eiro 2029. gadam. Ievērojami ir arī plānotie nodokļu ieņēmumi nākamajiem gadiem: 35,9 miljardus eiro paredzēts ģenerēt, 2026. gadā 3,6025 miljardi eiro. 37,5 miljardi eiro 2027. gadā, 38,4 miljardi eiro 2028. gadā un 39,3 miljardi eiro 2029. gadā. Šie skaitļi liecina par neatbilstību starp pašreizējiem izaicinājumiem un ilgtermiņa mērķiem.

Ekonomiskie izaicinājumi

Paredzamā ieņēmumu samazināšanās pamatā ir ne tikai Vācijas ekonomikas vājums, bet arī pastāvīgi augstā inflācija, kas negatīvi ietekmē reālos ienākumus. Pašreizējā nodokļu aplēse liecina, ka lielākus ieņēmumus neizraisa faktiskais ekonomikas rādītāju pieaugums, bet gan galvenokārt ar inflāciju saistītas korekcijas. Kamēr nodokļu aprēķinu darba grupa savos priekšlikumos laika posmam no 2022. līdz 2026.gadam formulēja pozitīvākas cerības, šobrīd pastāv būtiski riski – tostarp kara saasināšanās Ukrainā un iespējamais enerģijas trūkums.

"Mums ir vajadzīgi ātri un plaši izaugsmes impulsi, veicot budžeta pārdali," uzsver Hēre. Mērķis ir stabilizēt ekonomisko situāciju un nostiprināt nodokļu bāzi ilgtermiņā. Tomēr to apgrūtina fakts, ka valsts tēriņi ir zem spiediena, ko izraisa ar inflāciju saistīti papildu izdevumi aptuveni 1,2 miljardu eiro apmērā gadā. Plānošanā ir jāiekļauj arī pieaugošās bēgļu uzņemšanas izmaksas.

Sīkāka informācija par nodokļu ieņēmumiem

gads Plānotie nodokļu ieņēmumi Lejassaksijā (miljardos eiro)
2025. gads 35.9
2026. gads 36.6
2027. gads 37.5
2028. gads 38.4
2029. gads 39.3

Tiek īstenoti īstermiņa projekti situācijas uzlabošanai. 2022. gada septembrī no prognozētajiem papildu ieņēmumiem 300 miljoni eiro tika izlietoti “Ukrainas palīdzības likuma” finansēšanai. Neraugoties uz pašreizējām problēmām, reģionā ir vērojamas dažas pozitīvas tendences, jo īpaši attiecībā uz Lejassaksijas pašvaldību izaugsmi, kuras turpmākajos gados var sagaidīt ievērojamu pieaugumu.

Kļūst skaidrs, ka visaptveroša izpratne par finansiālo situāciju un precīza plānošana ir izšķiroša, lai veiksmīgi pārvarētu izaicinājumus. Spiediens uz valsts finansēm joprojām ir liels, un vajadzība pēc pārdomātas rīcības turpināsies arī nākamajos gados. Papildinformāciju un detalizētus pārskatus var atrast vietnē Oskurjers un tīmekļa vietne Lejassaksijas Finanšu ministrija.