Strīds par brīvdienu atcelšanu: 8 miljardi eiro ekonomikai?

Strīds par brīvdienu atcelšanu: 8 miljardi eiro ekonomikai?

Pa vidu notiekošajām debatēm par Vācijas ekonomikas stiprināšanu tas ir vajadzīgs ifo institūts atkal valsts svētku dienas atcelšana. Institūta prezidents Klemenss Fuests uzsver, ka šis varētu būt noderīgs pasākums, lai finansiāli atbalstītu gan aizsardzības, gan infrastruktūras projektus.

Pēc aplēsēm, tas varētu radīt ikgadējo iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu aptuveni 8 miljardu eiro apmērā. Fuests uzsver, ka svētku dienas atcelšana vien neatrisinās sarežģīto kvalificētu darbinieku trūkuma problēmu. Taču pagaidām nav izteikti konkrēti priekšlikumi, kādu svētku dienu varētu atcelt.

Ekonomiskie apsvērumi un piemēri

Plašu uzmanību piesaista diskusija par svētku atcelšanas ietekmi. Ekonomisti apgalvo, ka papildu darba diena varētu radīt konfliktu starp darbiniekiem, kuriem nepieciešama atpūta, un ekonomisko realitāti. Aprēķini par Vācijas ekonomikas institūts (IW) liecina, ka šāds solis varētu palielināt ekonomikas izlaidi līdz pat 8,6 miljardiem eiro. Divas metodoloģiskās pieejas pasvītro šos aprēķinus: no vienas puses, kalendārā korekcija, kas nosaka labus piecus miljardus eiro papildu ekonomiskajā izlaidē, un, no otras puses, izrietošais pieaugums no ražošanas pieauguma un izmaksu samazinājuma.

Bieži tiek minēts Dānijas piemērs, kur valsts svētku diena tika atcelta, lai finansētu aizsardzības izdevumus. Tas parāda, kā valsts ekonomikas samazinājumi var ietekmēt dažādas jomas. Ievērojamā ekonomiste Monika Šnicere atbalsta šo ideju un uzskata, ka svētku dienas atcelšana ir risinājums krīzes slogu un valsts investīciju finansēšanai arvien noplicinātākā infrastruktūrā.

Kritika par svētku atcelšanu

Taču iniciatīvai ir arī savi pretinieki. Katoļu baznīca ar bīskapa Heinera Vilmera un palīgbīskapa Antona Losingera starpniecību pauda savu noraidīšanu šim priekšlikumam.Vācijas Arodbiedrību konfederācijaapgalvo, ka brīvdienas ir svarīgas darbinieku atveseļošanai un produktivitātei. Ieviešanas sarežģītība atspoguļojas arī dažādos brīvdienu noteikumos atsevišķās federālajās zemēs, kas padara vienotu regulējumu vēl grūtāku.

Sava nozīme ir arī demogrāfiskajām norisēm, jo ​​vairāk darbinieku aiziet pensijā, nekā pievienojas. Tas izvēršas par fonu diskusijai par to, kā ilgtspējīgi stabilizēt Vācijas ekonomiku.

Notiekošajām debatēm var būt tālejošas sekas gan darbiniekiem, gan Vācijas ekonomikas struktūrai. Vai ideja par brīvdienu izskaušanu galu galā tiks īstenota, vēl ir redzams, taču tā jau ir izraisījusi būtisku dialogu par līdzsvaru starp darba laiku un atpūtu.