Elektroenerģijas cenas turpina pieaugt: patērētāji un MVU ir atstāti aiz borta!

Elektroenerģijas cenas turpina pieaugt: patērētāji un MVU ir atstāti aiz borta!

2025. gada 5. jūlijā koalīcijas komiteja vienojās par atvieglojumu paketi energoresursu cenām. Neskatoties uz šo pasākumu, Enerģētikas un ūdens nozares federālā asociācija (BDEW) pauž asu kritiku plānotajiem soļiem. Jo īpaši tiek pārmests, ka elektroenerģijas nodoklis netiek samazināts līdz ES minimumam, savukārt ieguvēji joprojām ir rūpniecība, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Savukārt privātās mājsaimniecības un daudzi uzņēmumi paliek tukšām rokām, kad runa ir par salīdzināmu atvieglojumu, kas palielina bažas par dzīves dārdzības pieaugumu.

BDEW arī brīdina, ka plānotajām tīkla nodevu subsīdijām, kurām jāstājas spēkā 2026. gada 1. janvārī, juridiski saistošām jābūt līdz 2023. gada rudenim. Šīs subsīdijas ir ļoti atkarīgas no juridiskās skaidrības, un atliek gaidīt, kā tīkla operatori pārdefinēs tīkla maksas nozarei un patērētājiem. Savlaicīgi jāsniedz arī informācija par atvieglojumiem no enerģijas piegādātājiem.

Finanšu prioritāšu kritika

Galvenais kritikas punkts ir gāzes uzglabāšanas nodevas maksimālā robeža, savukārt uzmanības trūkums ir klimatam draudzīgām investīcijām. Plānotais īpašais fonds 10 miljardu eiro apmērā gadā lielā mērā varētu tikt izmantots patērētāju tēriņiem, kas nozīmē, ka svarīgas investīciju programmas, īpaši ūdeņraža tehnoloģijās, tiks pakļautas spiedienam. Elektroenerģijas nodoklim un tīkla nodevām ir būtiska loma patērētāju un uzņēmumu izmaksās.

Augstākas elektroenerģijas cenas samazina pirktspēju, kas negatīvi ietekmē dzīves dārdzību. Energoietilpīgās nozares turpina gūt labumu no zemākiem nodokļiem, savukārt citas nozares nesaņem salīdzināmus atvieglojumus. BDEW saskata steidzamu spiedienu uz valdību un parlamentu, lai panāktu līdzsvarotāku sloga sadali.

Reformu priekšlikumi tīkla maksas samazināšanai

Lai samazinātu patērētāju izmaksas, Agora Energiewende pašreizējā pētījumā ierosina vairākus pasākumus. Šīs analīzes liecina, ka valdības subsīdijas, lai samazinātu tīkla maksas, varētu būt līdz pat 80% zemākas. Lai samazinātu finansiālo slogu, steidzami nepieciešami ietaupījumi elektrotīkla paplašināšanā un reformas efektīvākai tīkla darbībai.

Pētījumā ieteikti trīs galvenie pasākumi:

• Verwendung von Freileitungen statt Erdkabel beim Stromnetzausbau.
• Eigenkapitalbeteiligungen des Bundes zur Senkung der Investitionskosten für Netzbetreiber.
• Einführung dynamischer Netzentgelte für flexible Verbraucher, etwa für Elektrofahrzeuge und Wärmepumpen.

Ilgtermiņā šīs reformas varētu palīdzēt saglabāt ar tīklu saistītās izmaksas stabilas un samazināt mājsaimniecību finansiālo slogu. Pašlaik tiek prognozēts, ka bez pasākumiem izmaksas nākamajā desmitgadē varētu pieaugt līdz pat 30%. Piemēram, četru cilvēku mājsaimniecībai cena varētu pieaugt no 13 centiem līdz 15 centiem par kilovatstundu, kas nozīmē papildu izmaksas gadā 104 eiro apmērā.

Kopumā Agoras analīze liecina, ka ar šo reformu palīdzību federālais budžets līdz 2045. gadam varētu ietaupīt aptuveni 160 miljardus eiro. Federālās tīkla aģentūras pašreizējais tīkla maksas reformas process atrodas konsultāciju fāzē, un pētījumā iekļauti visaptveroši ieteikumi izmaksu samazināšanai, lai nodrošinātu izmaksu taisnīgu sadali.

Šie atklājumi skaidri parāda, ka notiekošā diskusija ir jāatbalsta gan politikai, gan biznesam un pilsoniskajai sabiedrībai, lai rastu ilgtspējīgu risinājumu problēmām enerģētikas tirgū.

Lai iegūtu vairāk informācijas, apmeklējiet vietni Asociācijas birojs un Agoras enerģijas pāreja.