Tīringene plāno aizņemties vairāk nekā 1 miljardu eiro – riskanta likme!

Tīringene plāno aizņemties vairāk nekā 1 miljardu eiro – riskanta likme!

Erfurtes Tirdzniecības un rūpniecības kamera (IHK) ir nobažījusies par Tīringenes štata valdības parāda plāniem, kuru mērķis ir veicināt izaugsmi un infrastruktūru. 2026./27.gada dubultā budžeta ietvaros valsts plāno uzņemties jaunu parādu vairāk nekā vienu miljardu eiro, IHK izpilddirektorei Kornēlijai Hāsei-Lerhai uzsverot šo pasākumu riskus. Skaļi thuringen.de 2026. gadā jaunos parādos plānoti ap 600 miljoniem eiro, bet 2027. gadam – ap 500 miljoniem eiro.

IHK aicina īstenot stabilu finanšu politiku un skaidras prioritātes investīcijām. Tīringene jau tagad cīnās ar budžeta problēmām, ko cita starpā izraisa lielie parādi un personāla izdevumi. Hāse-Lerha norāda, ka steidzami nepieciešamās investīcijas infrastruktūrā, digitalizācijā, izglītībā un kvalificētu darbinieku nodrošināšanā tiek nobīdītas otrajā plānā, vienlaikus pastāvot risks, ka slēptie parādi iedragās uzticību budžetam.

Investīciju programma un finansiālā atbildība

Tīringenes pavalsts līdz 2029.gadam plāno īstenot investīciju programmu pašvaldībām viena miljarda eiro vērtībā. Šo programmu finansē Tīringenes Attīstības banka, kas paredz ik gadu pašvaldībām piešķirt aizdevumus 250 miljonu eiro apmērā. Valsts arī nolēmusi segt procentus un atmaksas par šiem pašvaldību aizņēmumiem, kas ik gadu 20 gadu periodā izmaksātu 71 miljonu eiro.

Finanšu ministre Katja Volfa uzsver investīciju nozīmi, lai izkļūtu no pašreizējās stagnācijas fāzes. Lai atvieglotu šo aizņemšanos, federālā valdība ir veikusi izmaiņas parādu bremzē, kas ļauj federālajām zemēm ņemt vairāk aizdevumu. Tam vajadzētu arī palīdzēt Tīringenei sasniegt sabalansētu budžetu bez jauniem parādiem vidējā termiņā, līdz 2029. gadam, liecina informācija no stern.de parādās.

Riski un diskusija par finansēšanas modeļiem

Tiek rosināta arī diskusija par alternatīviem finansēšanas modeļiem sabiedrisko ēku projektiem. IHK brīdināja, ka Tīringenes Attīstības bankas plānotā investīciju sloga pārnešana uz nākamajiem finanšu gadiem ir saistīta ar ievērojamu risku. Jārēķinās, ka pašvaldības var pašas izlemt, kurās jomās investēt, taču jāpierāda, ka līdzekļi netiek izmantoti citiem mērķiem.

Kopumā situācija Tīringenē joprojām ir saspringta, jo īpaši tāpēc, ka ir bažas par nākotnes budžetu un nepieciešamību saglabāt finanšu disciplīnu sabiedrības uzticībā. Notiekošās diskusijas par parādu politiku noteikti būs centrālais jautājums arī turpmākajos gados.