Tīringenes budžets krīzē: taupība un jauna finansēšanas stratēģija!

Tīringenes budžets krīzē: taupība un jauna finansēšanas stratēģija!

Tīringene saskaras ar ievērojamām problēmām budžeta plānošanas jomā. Ņemot vērā prognozēto deficītu virs viena miljarda eiro 2026. un 2027. gadam, valsts valdība plāno apjomīgus ietaupījumus valsts budžetā, kas arī radīs stingrāku esošo finansējuma programmu pārskatīšanu. Finanšu ministre Katja Volfa uzsver, ka neefektīvi tēriņi nav ilgtspējīgi, un aicina regulāri izvērtēt programmas, lai nodrošinātu to mērķu sasniegšanu. Programmas, kas nevar demonstrēt pierādāmus panākumus, ir jāpielāgo vai pilnībā jāpārtrauc, ziņo Süddeutsche Zeitung.

Šajā kontekstā arī pašvaldības pauž bažas par finansiālo spiedienu. Tīringenes pašvaldības šogad ir ziņojušas par papildu finanšu prasībām 273 miljonu eiro apmērā, īpaši sociālajā sektorā un pašvaldību infrastruktūrā. Tāpēc iekšlietu ministrs Georgs Maiers un citi politisko lēmumu pieņēmēji ir paziņojuši par budžeta struktūras komisijas izveidi, kas izskatīs iespējamos ietaupījumus un efektivitātes paaugstināšanu. Maiers skaidri norādīja, ka "treknie gadi ir beigušies" un tagad ir jānosaka prioritātes.

Koncentrējieties uz finansēšanas programmām

Tiek uzskatīts, ka ir nepieciešams kritiski pārbaudīt federālās un ES finansējuma programmas, kurās ir iesaistīta Tīringene. Vilks pieprasīja, lai finansējumu ar valsts līdzekļiem līdzfinansētu tikai tad, ja tas atbilst politiskajām prioritātēm un ilgtspējīgas finanšu politikas mērķiem. Taču jau plūstošie līdzekļi nav mazsvarīgi: 2024. gadā Tīringene skolu digitalizācijai saņēma 71,5 miljonus eiro, savukārt privātuzņēmumiem GRW finansējuma ietvaros tika piešķirti gandrīz 53 miljoni eiro.

Daļu no centrālā finansējuma saņēma arī pašvaldības, kuras pērn investīcijām infrastruktūrā saņēma ap 41,6 miljoniem eiro. Taču programmu sarežģītā struktūra nozīmēja, ka valsts pašas daļu no šiem līdzekļiem īstermiņā nevarēja noteikt. Turklāt platjoslas un optisko šķiedru tīklu paplašināšanā 2024. gadā tika investēti aptuveni 53,4 miljoni eiro, bet gandrīz 29 miljoni eiro bija pieejami būvdarbiem skolās un skolu sporta hallēs.

Fiskālās konsolidācijas steidzamība

CDU parlamenta frakcijas vadītājs Andreass Būls steidzami brīdināja par sekām, ko no 2026. gada varētu radīt vairāk nekā viena miljarda eiro liela deficīts, ja netiks veikta budžeta konsolidācija. Politiskajā diskusijā tiek apspriesti dažādi efektivitātes paaugstināšanas pasākumi. Tas ietver ne tikai finansējuma programmu sakārtošanu, bet arī iespējamu kredīta atmaksas termiņu pagarināšanu un digitalizācijas pasākumu ieviešanu.

Valsts valdībai būs jāveic nepieciešamie ietaupījumi gaidāmajā dubultbudžetā 2026./2027.gadam, lai stātos pretī strauji mainīgās finanšu vides izaicinājumiem. Nākamie mēneši un gadi būs izšķiroši, lai noteiktu, kā Tīringene var pārvarēt šos finansiālos šķēršļus.