Forest dieback 2.0: Vācijā tuvojas lielākā mežu atjaunošanas kampaņa!

Forest dieback 2.0: Vācijā tuvojas lielākā mežu atjaunošanas kampaņa!

Vācija saskaras ar milzīgu izaicinājumu: tuvojas lielākā mežu atjaunošanas kampaņa kopš Otrā pasaules kara. Šī nepieciešamība izriet no nopietnām klimata pārmaiņu sekām, kuras eksperti dēvē par “Forest Dieback 2.0” – situāciju, kas ir vēl nopietnāka nekā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Ap 525 000 hektāru meža ir smagi bojāti; jo īpaši ir jāatjauno egļu audzes un lapu koki, piemēram, dižskābardis un ozols. Vairāk nekā 80 procenti atlikušo koku ir bojāti pat pēc mitra 2024. gada.

Īpaši tiek ietekmētas zemās kalnu grēdas, piemēram, Harca un Tīringenes mežs, kā arī daļa no Ziemeļreinas-Vestfālenes un Hesenes. Monokultūras, kas radušās kopš pēckara perioda, izrādās neaizsargātas pret kaitēkļiem un klimata pārmaiņu ietekmi. Saskaņā ar Ekoloģisko ekonomisko pētījumu institūta (IÖW) pētījumu, investīcijas klimata stabilajos jauktos mežos var sasniegt iespaidīgu sabiedrības labklājības atdevi 1100 procentu apmērā. Katrs meža atjaunošanā ieguldītais eiro varētu radīt divpadsmit eiro vērtību, kas atbilst sociālajam pabalstam ap 200 000 eiro par hektāru.

Pašreizējo izaicinājumu un bojājumu ziņojums

Situāciju vēl vairāk sarežģī ekstremāli laikapstākļi, kas pēdējos gados ir nodarījuši nopietnus postījumus Vācijas mežiem. Vētras, kas notika 2017. gada rudenī, 2018. gada un 2022. gada pavasarī, un izteikts sausums 2018.–2020., 2022. un 2023. gadā ievērojami veicināja postījumus. Šie ekstremālie apstākļi veicināja mizgraužu sugas grāmatu iespiedēju un gravētāju masveida izplatību, kas nopietni pasliktināja egļu mežu stabilitāti. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sekundāro kaitēkļu radītajiem postījumiem lapu kokiem, piemēram, dižskābarža un ozolam. 2024. gadā veiktajā meža stāvokļa apsekojumā tika konstatēts, ka 36 procentiem koku bija ievērojama vainaga retināšana un tikai 21 procents koku tika uzskatīts par veselu.

Kritisks jautājums ir arī finanšu resursi mežu atjaunošanai. Kopš 2019. gada federālās un štatu valdības ir piešķīrušas aptuveni 870 miljonus eiro mežu atjaunošanas pasākumiem, un kārtējam gadam vien ir paredzēti 125 miljoni eiro. Tomēr ar subsīdijām bieži vien nepietiek, lai segtu stādīšanas izmaksas ap 17 000 eiro par hektāru. Tas noved pie neapstrādātu platību veidošanās, kas ilgtermiņā var novest pie augsta līmeņa klimata un vides kaitējuma.

Meža atjaunošanas pasākumi un programmas

Situācijas uzlabošanai tika uzsākta klimata iniciatīva “Rītdiena var nākt”, kas darbojas jau kopš 2022. gada un kura jau ir finansējusi un iestādījusi vairāk nekā miljonu stādu - tas atbilst aplēstajai sociālajai vērtībai virs 100 miljoniem eiro. Turklāt Dabas klimata aizsardzības rīcības programma (ANK) un finansējuma programma “Klimata pielāgošanās mežu apsaimniekošanai” (KWM) nosaka jaunus ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas standartus.

Lielais pieprasījums pēc šīm programmām ir novedis pie ANK līdzekļu izsmelšanas, kas radījis spēcīgu stimulu privātajiem un pašvaldību mežu īpašniekiem īstenot klimatam pielāgotu apsaimniekošanu. Pēc pašreizējām aplēsēm, mežu atjaunošanai vairāk nekā 500 000 hektāru meža platībās jāturpina novērst ekoloģiskos postījumus un saglabāt mežus nākamajām paaudzēm.

Steidzami ir nepieciešams visaptverošs mežu atjaunošanas un atjaunošanas plāns, lai stabilizētu mežus, kas ir būtiski klimata aizsardzībai, bioloģiskajai daudzveidībai un kā koksnes avots. Ceļā uz klimatam draudzīgu nākotni nepieciešams gan apņēmīgs finansiāls atbalsts, gan stratēģiska pieeja piemērotu koku sugu atlasei un dabiskās atjaunošanās veicināšanai.

Plašāku informāciju par šo tēmu varat atrast vietnē fr.de un bmel.de.