Rekonstrukcijas samits: 10 miljardi Ukrainai – cerība uz Romu!

Rekonstrukcijas samits: 10 miljardi Ukrainai – cerība uz Romu!

Starptautiskā sabiedrība 2025. gada 10. oktobrī Romā atklāja ikgadējo konferenci par Ukrainas atjaunošanu. Šis pasākums notiek Itālijas premjerministra Džordžijas Meloni un Ukrainas prezidenta Volodimira Zeļenska aizbildnībā, un tā mērķis ir atbalstīt Ukrainas, kurai uzbrukusi Krievija, atjaunošanu. Konference, kas raksturota kā ceturtā šāda veida konference, pulcē aptuveni 3500 dalībnieku, tostarp tādas augstākās politiskās amatpersonas kā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un ASV īpašais sūtnis Ukrainā un Krievijā Kīts Kellogs.

Konferences laiks ir īpaši svarīgs. Tikai dienu pirms samita Krievija ir pastiprinājusi savus uzbrukumus Ukrainai, uzsverot atjaunošanas diskusiju steidzamību. Konferences mērķis ir mobilizēt vairāk nekā 10 miljardus eiro investīcijās, lai atbalstītu Ukrainas atjaunošanu un atveseļošanos no kara postošajām sekām.

Atklāts jauns akciju fonds

Īpaši ievērības cienīgs ir paziņojums par jaunu akciju fondu, ko Vācijas Federālā ekonomiskās sadarbības un attīstības ministrija (BMZ) uzsāka ar KfW Bank starpniecību. Fonda mērķis ir mobilizēt aptuveni vienu miljardu eiro privātā kapitāla rekonstrukcijai tādās stratēģiskās nozarēs kā enerģētikas infrastruktūra, vēja un saules enerģija un digitālā infrastruktūra. Pēc Pasaules Bankas aplēsēm, Ukrainas rekonstrukcijas izmaksas nākamo 10 gadu laikā būs aptuveni 524 miljardi dolāru.

Konsorciju, kas atbalsta šo fondu, veido Vācijas, Itālijas, Polijas un Francijas valdības, Eiropas Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB). Šī mijiedarbība ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka privātie investori tiek mudināti investēt rekonstrukcijā, izmantojot sākotnējo zaudējumu daļu līdz 220 miljoniem eiro. Fonda plānotais mērķa lielums līdz 2026. gadam ir 500 miljoni eiro, ar iespējamu pieaugumu līdz vienam miljardam eiro līdz 2027./2028. gadam, ja tiks uzlabota drošības situācija.

Investīcijas un riska samazināšana

KfW būs nozīmīga līdzdalība šajā fondā, un tā ir iesniegusi konkrētus skaitļus, lai atbalstītu privāto investoru riskus. Tas cita starpā ietver 15 miljonus eiro no Vācijas, Itālijas, Francijas un Polijas, 100 miljonus eiro no EIB un 60 miljonus eiro no ES dotācijām. Mērķis ir palielināt šī fonda kopējo investīciju apjomu līdz sešiem līdz septiņiem miljardiem eiro.

Sarunas un prezentācijas konferencē pavada notiekošās kaujas Ukrainā un stagnējošie diplomātiskie centieni panākt mieru. Šie apstākļi vēlmi pēc ātras un visaptverošas rekonstrukcijas padara vēl jo svarīgāku. Pirmās investīcijas no jaunā fonda varētu tikt veiktas jau 2026. gada otrajā pusē, radot klātesošajiem Romā cerības par Ukrainas nākotni. Rekonstrukcijai būtu ne tikai jānovērš materiālie zaudējumi, bet arī jāuzlabo Ukrainas pilsoņu dzīves apstākļi šajā grūtajā laikā.