Ekonomika uz robežas: finanšu vadītāji cīnās pret birokrātiju un nenoteiktību!

Ekonomika uz robežas: finanšu vadītāji cīnās pret birokrātiju un nenoteiktību!

Finanšu lēmumu pieņēmēji Vācijā izsauc trauksmi: pieaugošā ekonomiskā nenoteiktība kopā ar pieaugošo birokrātiju ir būtiski šķēršļi investīcijām un izaugsmei. Saskaņā ar pašreizējo kredītapdrošinātāja Coface aptauju, kas tika veikta 2025. gada martā, 83% finanšu direktoru ekonomikas nestabilitāti uzskata par vislielāko problēmu. Turklāt 79% aptaujāto kā galveno problēmu, kas palēnina ekonomikas izaugsmi, minēja sprādzienbīstamas birokrātiskās izmaksas. Šīs bažas rodas kontekstā, kad ekonomikas politikas nenoteiktības indekss 2025. gada aprīlī sasniedza rekordaugstu līmeni.

Citā Ģimenes biznesa fonda ziņojumā, kas publicēts Ifo institūta 2024. gada pārskatā, redzamas satraucošas tendences: 90,8% no 1763 aptaujātajiem uzņēmumiem ziņo par birokrātijas sloga pieaugumu kopš 2022. gada. Īpaši skarta ir apstrādes rūpniecība un vidējie uzņēmumi. Lai ievērotu arvien sarežģītākos noteikumus un ilgstošās apstiprināšanas procedūras, 45,6% uzņēmumu ir atlikuši ieguldījumus. Turklāt 42,6% uzņēmumu apsver (daļēju) pārcelšanos uz ārvalstīm.

Birokrātija kā izaugsmes bremze

Birokrātijas negatīvās sekas īpaši spilgti izpaužas 500 populārāko ģimenes uzņēmumu plānošanā: 56,9% no šiem uzņēmumiem plāno atlikt plānotos projektus. Galvenā problēma ir lielais administratīvais darbs, jo tikai 5% aptaujāto uzņēmumu vairāk nekā 80% administratīvo uzdevumu var veikt digitāli. Turklāt tikai 8,5% ziņo par nevainojami funkcionējošiem digitālajiem administratīvajiem procesiem. Tas bieži noved pie inovāciju kavēšanās, jo lielais laika patēriņš un neapmierinātība administratīvajā saziņā ir ievērojams slogs.

Finanšu direktoru prasības ir skaidras: saskaņā ar Coface pētījumu 62% vēlas nodokļu atvieglojumus, bet 59% pieprasa birokrātijas samazināšanu un 50% - enerģijas izmaksu samazināšanos. Liela daļa finanšu direktoru īpaši kritiski vērtē federālās valdības plānoto 500 miljardu eiro lielu infrastruktūras fondu, ko viņi uzskata par pakārtotu. Pētījuma rezultāti liecina, ka bez tālejošām reformām Vācija kā vieta kļūs mazāk pievilcīga.

Potenciāls, samazinot birokrātiju un digitalizāciju

Nepieciešamību rīkoties uzsver arī tādi eksperti kā profesors Olivers Falks no Ifo Industriālās ekonomikas un jauno tehnoloģiju centra, kurš aicina veikt visaptverošu reformu birokrātijas mazināšanai. Pētījumi liecina, ka birokrātijas saskaņošana ar Zviedrijas līmeni varētu palielināt Vācijas iekšzemes kopproduktu par 146 miljardiem eiro gadā. Turklāt valsts pārvaldes digitalizācija, kas sasniedz Dānijas līmeni, varētu palielināt ekonomikas izlaidi par 96 miljardiem eiro gadā.

Mazie un vidējie uzņēmumi īpaši cieš no milzīgā administratīvā sloga. IHK ģenerāldirektors Minhenē un Augšbavārijā Manfreds Goss uzsver politiķu atbildību par birokrātisko prasību vienkāršošanu un nemitīgi mainīgajiem likumiem, lai izvairītos no ievērojamām papildu izmaksām uzņēmumiem. Birokrātijas izmaksu indekss (BKI) fiksē un pārskatāmi uzrāda šīs papildu izmaksas, kas ik gadu veido aptuveni 146 miljardus eiro.

Rezumējot, var teikt, ka pašreizējā situācija rada lielus izaicinājumus uzņēmumiem Vācijā. Kā norāda finanšu direktori un ģimenes uzņēmumu īpašnieki, prasība pēc izlēmīgas, strukturālas un praktiskas rīcības ir nepārprotama. Pretējā gadījumā tas varētu nopietni ietekmēt Vācijas kā uzņēmējdarbības vietas konkurētspēju un izaugsmi.

Plašāku informāciju par šīm tēmām varat atrast pārskatos no Risknet un Vācijas biznesa ziņas.