Draud ekonomikas krīze: Bundesbank brīdina par izaugsmes stagnāciju!

Draud ekonomikas krīze: Bundesbank brīdina par izaugsmes stagnāciju!

2025. gada 22. maijā plkst Bundesbank norāda, ka Vāciju gaida jau trešais gads pēc kārtas ar nulles izaugsmi. Šo pesimistisko prognozi publicēja Bundesbank prezidents Joahims Nāgels Kanādā G7 samita kuluāros. Vācijas ekonomikas izlaide 2023. gada pirmajā ceturksnī nedaudz pieauga par 0,2 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, taču šis pieaugums varētu būt saistīts ar iepriekšējiem pasūtījumiem ASV muitas politikas rezultātā.

Nākamajos ceturkšņos ekonomiskā situācija varētu pasliktināties. Nāgels brīdina, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums par 0,3 procentiem 2023. gadā un 0,2 procentiem 2022. gadā var nebūt tikai īslaicīgs. Ja šī tendence turpināsies, tā būtu pirmā IKP krituma sērija pēckara vēsturē. Īpaši eksporta nozare cieš no ASV tarifu politikas ietekmes, kas negatīvi ietekmē Vācijas produktu konkurētspēju.

Investīcijas un nepieciešamās reformas

Ņemot vērā šos izaicinājumus, Nagels uzsver jaunās federālās valdības investīciju un strukturālo reformu steidzamību. SPD un CDU koalīcijas, kas pazīstama ar nosaukumu Black-Red, plānotā investīciju programma ir vairāk nekā 500 miljardu eiro apmērā. Tomēr pasākumi stāsies spēkā tikai no 2026. gada, un Bundesbanka negaida tiešus ekonomikas stabilizācijas efektus pirms nākamā gada. Arī infrastruktūras projektu plānošana un apstiprināšana varētu būt laikietilpīga, kas ierobežo būvniecības projektu izaugsmes efektu.

Arī aizsardzības izdevumu palielināšana būtu jāuztver kā ieguldījums ekonomikas izaugsmē. Ņemot vērā ģeopolitisko nenoteiktību, tas pat varētu radīt jaunas darbavietas, un aplēses liecina, ka, ja aizsardzības izdevumi pieaugs līdz 3 procentiem no IKP, varētu tikt izveidots līdz 200 000 jaunu darba vietu.

ASV tarifu politikas sekas

Papildus jau tā saspīlētajai ekonomiskajai situācijai Nāgels brīdina, ka muitas konflikta saasināšanās ar ASV var radīt nopietnas sekas Vācijas ekonomikā. Skaļi ikdienas ziņas Sagaidāms, ka Vācijas ekonomikas izlaide līdz 2027.gadam varētu kristies par gandrīz 1,5 procentpunktiem, ja patiešām stāsies spēkā ASV prezidenta Trampa draudētie tarifi. Šie tarifi varētu ne tikai smagi skart Vāciju kā eksporta valsti, bet arī negatīvi ietekmēt darba tirgu, kas jo īpaši varētu izraisīt bezdarba pieaugumu.

Tarifi varētu vēl vairāk ietekmēt kopējo ekonomisko pieprasījumu. 28,3 procentiem uzņēmumu Vācijā jau ir grūtības ātri aizpildīt vakances. Lai gan eiro devalvācija īstermiņā varētu stiprināt Vācijas konkurētspēju, ar šo pasākumu vien nepietiks, lai neitralizētu tarifu negatīvās sekas.

Rezumējot, var teikt, ka nākamie gadi Vācijas ekonomikai būs izaicinājumu pilni. Reformas un lielas investīcijas šobrīd ir nepieciešamas vairāk nekā jebkad agrāk, taču šo pasākumu īstenošanai būs vajadzīgs laiks, lai sasniegtu vēlamos rezultātus.