Labklājības biedrības prasa miljardus sociālajai infrastruktūrai!

Labklājības biedrības prasa miljardus sociālajai infrastruktūrai!

Diskusija par steidzami nepieciešamajām investīcijām sociālajos un infrastruktūras projektos Vācijā uzņem apgriezienus. Labklājības asociācijas ir rakstījušas federālajam finanšu ministram Klingbeilam un kancelejas ministram Freijam un aicina ieguldīt miljardus sociālajās institūcijās. Šī iniciatīva, ko izstrādājusi valsts mēroga darba grupa, kurā ir tādas organizācijas kā Vācijas Sarkanais Krusts, Diakonie un Caritas, uzsver, ka pēdējos gados ir izveidojies ievērojams investīciju atlikums. Valsts izrādes nodevas sedz skaļi Deutschlandfunk tikai darbības izmaksas, kas skaidri parāda nepieciešamību rīkoties.

Īpaši steidzama ir nepieciešamība pēc ne tikai klimatam draudzīgiem renovācijas, bet arī sociālo piedāvājumu digitālās pieejamības. Lai izpildītu šīs prasības, no 2026. gada ir nepieciešama finansējuma programma vairāk nekā desmit miljardu eiro apmērā. Būvlaukuma ziņojumā par investīciju atlikumu ir arī uzsvērta sociālās infrastruktūras nozīme, lai stātos pretī nākotnes izaicinājumiem.

Uzmanības centrā ir klimata aizsardzība un infrastruktūra

Tajā pašā laikā ir prasības, kas skar visu valsts investīciju jomu. Eksperti pieprasa, lai Vācijas valstij nākamajos desmit gados infrastruktūrā, ekonomikā un sabiedrībā būtu jāiegulda aptuveni 60 miljardi eiro gadā. Līdz 2030. gadu vidum tas kopā būtu aptuveni 600 miljardi eiro. Šo investīciju mērķis ir atrisināt investīciju kavējumus pašvaldībās un panākt progresu izglītības infrastruktūrā, enerģētikas un transporta tīklos un dekarbonizācijā. Šīs informācijas pamatā ir Hansa Bēklera fonda IMK un IW pētījums, kas šodien tiek prezentēts Berlīnē un kurā uzsvērta valsts investīciju steidzamība kopš 2019. gada. Krīzes kopš 2020. gada ir vēl vairāk saasinājušas situāciju un izraisījušas vispārējās ekonomiskās situācijas stagnāciju, kā rezultātā ir radusies nenoteiktība par enerģijas piegādēm un vāja izaugsme demogrāfisko iemeslu dēļ.

Pētījums liecina, ka ir nepieciešams ņemt vērā arī pašvaldību investīcijas klimata pielāgošanai, lai novērstu klimata pārmaiņu radīto postījumu draudus. Klimata aizsardzības pasākumiem, piemēram, energoefektīvu ēku renovācijai un sabiedriskā transporta paplašināšanai, ir galvenā loma. Konkrēti skaitļi apstiprina investīciju nepieciešamību dažādās jomās: kopumā 177 miljardi eiro plānoti pašvaldību nepaveiktajiem remontdarbiem, 13 miljardi eiro pielāgošanai klimatam, 200 miljardi eiro klimata aizsardzībai, 127 miljardi eiro satiksmes ceļiem un vietējam sabiedriskajam transportam, 42 miljardi eiro izglītības infrastruktūrai un 37 miljardi eiro sociālajiem mājokļiem.

Parādu bremžu finansēšanas stratēģijas un reformas

Šīs investīcijas tiks finansētas no nepieciešamības pēc kredītiem. Ņemot to vērā, ir priekšlikumi reformēt parādu bremzi, lai radītu nepieciešamo iespēju jauniem aizdevumiem. Tiek apspriesta arī speciāla infrastruktūras fonda izveide, lai laikus īstenotu papildu investīcijas. Ātras rīcības nozīme kļūst arvien skaidrāka: lai neitralizētu gaidāmo stagnāciju un samazinātu dekarbonizācijas izmaksas, ir nepieciešamas savlaicīgas investīcijas. Ikgadējā finanšu plānošanā ir jāņem vērā arī pastāvīgās darbības izmaksas, lai garantētu projektu ilgtspēju.

Rezumējot, ir skaidrs virziens: Lai risinātu nākotnes izaicinājumus, ir nepieciešami milzīgi finanšu resursi gan sociālajā sektorā, gan infrastruktūrai. Tikai ar saskaņotiem centieniem un izlēmīgu rīcību var panākt nozīmīgu progresu gaidāmajās pārmaiņās.