Būvniecības nozares nākotne: politiski pasākumi lielākai konkurētspējai!

Būvniecības nozares nākotne: politiski pasākumi lielākai konkurētspējai!

2025. gada 26. jūnijā jauna darba kārtība aicina federālo valdību fundamentāli pārdomāt politisko ietvaru Vācijā. Šo pieprasījumu strukturē trīs centrālie pīlāri: finanšu tirgus, būvniecības nozare un politiskā sadarbība. Mērķis ir skaidrs: jāstiprina Vācijas kā atrašanās vietas konkurētspēja, jāmobilizē privātās investīcijas un jāveicina infrastruktūras modernizācija. Tabula.Medija ziņots.

Finanšu tirgus jomā tiek uzsvērta nepieciešamība pēc dziļas digitalizācijas. Federālajai valdībai vajadzētu lobēt ES Komisiju, lai tā atbalstītu sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas. Nepieciešama arī mašīnlasāmu formātu ieviešana un emisiju digitāla standartizācija. Vēl viens priekšlikums ir par nodokļa atbrīvojumu paju peļņai ar vismaz desmit gadu turēšanas periodu un reālās paju pensijas ieviešanu, kas ir balstīts uz Federālās Finanšu ministrijas priekšlikumiem. Mērķis ir arī nostiprināt Frankfurtes finanšu centru kā vadošo Eiropas finanšu centru.

Būvniecības nozare zem spiediena

Būvniecības nozare šobrīd saskaras ar milzīgām problēmām. Ainu raksturo pieaugošās izmaksas, ievērojams kvalificētu darbinieku trūkums un infrastruktūra, kurai arvien vairāk nepieciešama renovācija. Informācija liecina, ka mājokļu būvniecība Vācijā joprojām būs būvniecības nozares lielākais problēmu bērns 2024. gadā. Pieprasījums ir strauji samazinājies cenu kāpuma un sarežģīto finansēšanas nosacījumu dēļ, viņš sacīja. DIW.

Lai nodrošinātu iepirkuma tiesību aktu plānošanas paātrinājumu un elastību, ir vajadzīgs nākotnes infrastruktūras likums. Tikpat svarīgi ir dibināšanas likumi līdzekļu sadalei no jaunā speciālā infrastruktūras fonda, kuram līdz 2037. gadam piešķirti 500 miljardi eiro. Lielāko klientu infrastruktūras stāvokļa pārskatu publicēšana varētu arī palīdzēt radīt caurskatāmību par projekta virzību un izvairīties no laika kavējumiem.

Politiskā sadarbība risinājumam

Vēl viens būtisks punkts ir politiskā sadarbība, kuras mērķis ir apvienot visus attiecīgos politikas, biznesa un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus. Būtiskas prasības ir nodokļu sistēmas vienkāršošana un kopējā nodokļu sloga samazināšana līdz starptautiski konkurētspējīgam līmenim. Nodokļu tiesību aktu debirokratizācija un deklarēšanas prasību samazināšana varētu arī palīdzēt atvieglot uzņēmumu slogu.

Pašreizējo tirgus norišu analīze liecina, ka nodarbinātība būvniecības nozarē ir samazinājusies gandrīz visās nozarēs. Neskaidrība par mājsaimniecību darba un ienākumu situāciju izraisa izteiktu uzkrājumu veidošanu. Neskatoties uz to, ienākošie pasūtījumi dzīvojamo māju celtniecībā pēc tam, kad nozare sasniedza zemāko līmeni, ir stabilizējušies nemainīgi zemā līmenī.

Nākamajos gados gaidāma pakāpeniska ekonomikas stabilizācija. Tomēr finansēšanas nosacījumi joprojām ir būtiski turpmākai mājokļu būvniecības attīstībai. Vienģimenes un divu ģimeņu māju būvatļauju samazinājums ir satraucošs, jo tas ir sasniedzis zemāko līmeni pēdējo desmit gadu laikā, savukārt inventarizācijas pasākumi turpina atbalstīt mājokļu aktivitāti.

Kopumā tas liecina, ka izaicinājumi būvniecības nozarē un finanšu tirgū ir cieši saistīti. Lai uzlabotu pamatnosacījumus un atkal augtu, ir nepieciešama saskaņota politiskā stratēģija. Tas varētu arī veicināt būvniecības projektu pieņemšanu un īstenošanu, izmantojot inovatīvus finansēšanas modeļus. Stabilitātes rādītāji liecina par mērenu attīstību 2025. gadā, savukārt mājokļu būvniecības ilgtermiņa prognozes liecina par mērenu izaugsmi, īpaši krājumu pasākumiem.