Skaidras naudas aizliegums: vai mazajiem uzņēmumiem draud finanšu katastrofa?

Skaidras naudas aizliegums: vai mazajiem uzņēmumiem draud finanšu katastrofa?

Debates par skaidrās naudas atcelšanu uzņem apgriezienus, īpaši ņemot vērā pašreizējos notikumus maksājumu darījumos. Bundesbank valdes loceklis Burkhards Balzs par to izteica steidzamu brīdinājumu un uzsvēra: “Nauda ir dzīves brīvība”. Tomēr skaidrās naudas maksājumu īpatsvars Vācijā strauji sarūk, kas daudziem mazajiem uzņēmējiem rada būtisku jautājumu: vai skaidras naudas atcelšana rada papildu trūkumus vai paver jaunas iespējas?

Pakāpeniskas skaidrās naudas atcelšanas iespējamās sekas ir nozīmīgas mazākiem uzņēmumiem. Bankomātu un banku filiāļu skaita samazināšanās ir tiešs šīs attīstības rezultāts. Daudziem uzņēmējiem ir jāiegulda līdzekļi jaunās maksājumu sistēmās, jo tas ir nepieciešams, lai saglabātu konkurētspēju mūsdienu maksājumu vidē. Tomēr pieaugošās darījumu maksas rada spiedienu uz peļņas normām un uzliek papildu finansiālo slogu.

Digitalizācijas izmaksas un iespējas

Lai gan investīcijas digitālajās maksājumu sistēmās var palielināt efektivitāti, tas prasa arī lielus sākotnējos ieguldījumus. Tiek lēsts, ka tikai trešā daļa uzņēmumu ar 20 līdz 49 darbiniekiem tiek uzskatīti par digitālajiem līderiem, savukārt 62% mazo uzņēmumu nesasniedz pat pamata digitālo intensitāti. Turklāt pašreizējās aptaujas liecina, ka 60% vāciešu vēlas paturēt skaidru naudu kā galveno maksāšanas līdzekli, bet 42% dod priekšroku norēķināties ar skaidru naudu. Uzņēmumiem būtu grūti apmierināt šo vajadzību ar digitālām alternatīvām, īpaši, ja pastāvīgie klienti pieturas pie skaidras naudas norēķināšanās.

Maizes ceptuvju tīkls Steinecke Leipcigā jau izmēģina skaidras naudas aizliegumu vienā no savām filiālēm. Pastāvīgo klientu vidū tas radījis izbrīnu un īgnumu. Mazākiem uzņēmumiem bieži vien nav līdzekļu, lai ieviestu mūsdienīgus kases aparātu risinājumus, un problēmu veicina IT integrācijas speciālistu trūkums. Turklāt lielākas darījumu izmaksas un papildu uzturēšanas izmaksas varētu izrādīties vēl viens šķērslis, pārejot uz digitālajām kases sistēmām.

Digitālo maksājumu metožu izaicinājumi

Neskatoties uz izaicinājumiem, ko rada digitalizācija, pastāv arī iespējas. Digitālās maksājumu metodes nodrošina reāllaika pārskatāmību par finansēm, automatizētu grāmatvedību un samazinātu zādzību risku. Piemēram, 2023. gadā katrs vācietis maksāja elektroniski vidēji 304 reizes. Tomēr tādi eksperti kā Tomass Maijers, bijušais Deutsche Bank galvenais ekonomists, brīdina par iespējamiem bezskaidras naudas sabiedrības draudiem, tostarp finanšu privātuma zaudēšanu un kibernoziedzības risku.

Skaidras naudas izslēgšana varētu arī nelabvēlīgi ietekmēt noteiktas iedzīvotāju grupas, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkus vai personas, kurām nav bankas pakalpojumu, kurām var būt grūtības pielāgoties digitālajām maksājumu metodēm. Kā liecina Bundesbankas pētījums, daudziem gados vecākiem cilvēkiem digitālo maksājumu metodes šķiet sarežģītas, kas palielina sociālās atstumtības risku.

Rezumējot, diskusijai par skaidrās naudas atcelšanu ir gan ieguvumi, gan būtiski riski. Lai gan digitālās maksājumu metodes var būt efektīvas un ērtas, skaidras naudas nozīme sabiedrībā ir neapstrīdama. Līdzsvarota pieeja, kurā ņemti vērā gan digitālie maksājumu veidi, gan skaidra nauda, ​​varētu būt labākais risinājums patērētājiem un uzņēmējiem ilgtermiņā.

Aktuālā diskusija par skaidrās naudas atcelšanu joprojām ir aktuāla un liek uzņēmējiem rūpīgi rīkoties ar izmaiņām maksājumu darījumos, lai apzinātu gan riskus, gan iespējas.

Lai iegūtu papildinformāciju, varat lasīt rakstus no für-gruender.de un valuefinance.de konsultēties.