Kriptonoziegumi: kā kiberkrāpnieki apdraud mūsu naudu un dzīvības!
Kriptogrāfijas krāpšana satraucošā apjomā visā pasaulē: 83% investoru ziņo par uzbrukumiem; jauni ziņojumi par cilvēku nolaupīšanu.

Kriptonoziegumi: kā kiberkrāpnieki apdraud mūsu naudu un dzīvības!
Kriptonoziedzības briesmas visā pasaulē satraucoši pieaug. Saskaņā ar jaunākajiem ziņojumiem aptuveni 83% kriptovalūtu investoru ziņo par krāpšanu vai hakeru uzbrukumiem. Visizplatītākā krāpniecība ir sociālo tīklu viltojumi, kas notiek 34% gadījumu, kam seko uzlauzumi biržā (21%) un pikšķerēšanas uzbrukumi (19%). Vainīgie bieži izmanto psiholoģiskas manipulācijas un tehnisku sarežģītību, lai iegūtu privātās atslēgas vai piekļūtu datiem. Tajā pašā laikā aktīvi darbojas ne tikai tiešsaistes krāpnieki, bet arī fiziski uzbrukumi kļūst arvien izplatītāki. Bonda ceļvedis ziņo, ka kriptovalūtu krāpšanas zaudējumi ASV 2024. gadā pieauga līdz 9,3 miljardiem ASV dolāru, salīdzinot ar 5,6 miljardiem ASV dolāru iepriekšējā gadā. Tiek lēsts, ka visā pasaulē kriptovalūtu noziedznieku kasēs ieplūda aptuveni 40,9 miljardi USD, lai gan neziņotais skaitlis varētu palielināt summu līdz vairāk nekā USD 51 miljardam.
Pieaugot krāpniecībai digitālajās sfērās, dramatiski pieaug arī aizdomu par cilvēku nolaupīšanu gadījumiem, kuriem ir kriptogrāfijas aktīvi. Francijā 2025. gadā vien tika ziņots par pieciem nolaupīšanas gadījumiem, tostarp par kriptovalūtu kompānijas Ledžera līdzdibinātāja Deivida Ballenda lietu, kurš tika nolaupīts Parīzē, kamēr vainīgie pieprasīja 10 miljonus eiro Bitcoin. Šādi incidenti liecina, ka kriptoaktīvi tiek mērķēti ne tikai virtuālajā, bet arī fiziskajā telpā.
Krāpšanas modeļi un to sekas
Papildus klasiskajām krāpšanas formām kriptovalūtu investoru maldināšanai arvien vairāk tiek izmantotas psiholoģiski sarežģītas metodes. Vainīgie bieži darbojas no reģioniem ar vāju valdības uzraudzību, un Interpola ģenerālsekretārs Jirgens Stoks uzsver, ka ir sistemātiski uzbrukumi, ko organizē krāpšanas centri. Biedējoša metode, kas tiek izmantota arvien biežāk, ir tā sauktā “cūku slaktēšana”. ikdienas ziņas apraksta, kā kibervergi tādās valstīs kā Kambodža tiek pārdoti par nelielu naudu, lai ieguldītu citus viltotās kriptovalūtu biržās.
Katru dienu Vācijā pieaug jaunu upuru skaits. Viens no šādiem gadījumiem ir Minhenes uzņēmējs, kurš tika apkrāpts iepazīšanās platformā un zaudēja vairākus tūkstošus eiro. Tomēr kibernoziegumu izmeklēšana ir sarežģīta, jo tā bieži notiek ārvalstīs. Tāpēc Bavārijas Tieslietu ministrija ir panākusi vienošanos ar Interpolu par starptautisko sadarbību.
Aizsardzības pasākumi un pielāgoti pamatnosacījumi
Starptautiskās iestādes strādā, lai pastiprinātu cīņu pret kriptovalūtu krāpšanu. Piemēram, ASV varas iestādes sankciju sarakstā ir iekļāvušas Kambodžas uzņēmēju, kas saistīts ar “cūku slaktiņu”. ES līmenī pastāv kibersankciju režīms, taču kritēriji iekļaušanai sarakstā ir ārkārtīgi stingri.
Kripto noziedzības un krāpšanas tēmas joprojām ir ļoti aktuālas, un tām ir nepieciešams efektīvs tiesiskais un drošības regulējums, lai vislabāk aizsargātu investorus un viņu īpašumus. Ņemot vērā pieaugošos draudus, ir svarīgi, lai gan lietotāji, gan iestādes būtu modriem.