Kripto pensijas vietā: finanšu eksperts aicina pēc izglītības nākotnei!

Kripto pensijas vietā: finanšu eksperts aicina pēc izglītības nākotnei!

Nesenā intervijā Eiropas lielākās kriptovalūtu tirdzniecības platformas Bitpanda izpilddirektors Ēriks Demuts komentē finanšu tirgus izaicinājumus un iespējas. Valkājot trikotāžas vesti un kravas automašīnas vadītāja cepuri ar sava suņa “Picci” attēlu, viņš apspriež dažādas tēmas, sākot no pensionēšanās plānošanas līdz Donalda Trampa valdošajai politiskajai situācijai. Ziņo FR.de, ka Demuts uzskata, ka Eiropas ekonomika gūst labumu no Trampa politikas, kas liek Eiropai sadarboties.

Demuts noskaņojumu Eiropas tehnoloģiju forumā vērtē kā pozitīvu. Kapitāla tirgos vērojama augšupejoša tendence, neskatoties uz joprojām pastāvošo tarifu konfliktu. Īpaši uzmanības centrā ir kriptovalūtas: Bitcoin vērtība aprīlī nokritās zem 70 000 eiro, bet tagad ir gandrīz 100 000 eiro. Demuts uzskata, ka kriptovalūtas ir svarīga finanšu izglītības sastāvdaļa, taču brīdina, ka tās nav piemērotas investīcijas ikvienam.

Galvenais ir finanšu izglītība

Demuts uzsver, ka Vācijā trūkst pietiekamas finanšu izglītības. Viņš kritizē pašreizējo skolas izglītību, kas viņam šķiet nepraktiska. “Plaisa finanšu izglītībā ir jānovērš,” viņš skaidro, aicinot šo tēmu integrēt mācību programmā. Ņemot vērā, ka 73% Z un Alfas paaudzes cilvēku nesaprot, kā darbojas tradicionālie pensiju fondi, steidzami nepieciešama labāka finanšu izglītošana.

Bitget Research pētījums liecina, ka 78% jaunāko paaudžu dod priekšroku alternatīviem uzkrājumu veidiem, nevis tradicionālajiem pensiju fondiem. 20% daudzi pat ir gatavi ieguldīt savus pensijas uzkrājumus kriptovalūtās, savukārt vairāk nekā 40% jau iegulda digitālajās valūtās. Kryptoinsights.de ziņo Tas, ka 87% jauniešu apsver kriptovalūtas kā ilgtermiņa iespēju, liecina par lielu interesi par inovatīvām finanšu tehnoloģijām.

Pensijas nodrošināšanas izaicinājumi

Nevar par zemu novērtēt izaicinājumus, ar kuriem saskaras kriptogrāfijas pensijas, tostarp tirgus nepastāvību un regulatīvo nenoteiktību. Neskatoties uz to, kopumā 76% aptaujāto jau domā par savu pensijas plānošanu. 33% ir konkrēti plāni, bet 43% ir svēršanas iespējas. Tas liecina, ka jaunāko paaudžu vidū pieaug izpratne par pensionēšanās plānošanu, ko finanšu iestādēm nevajadzētu ignorēt.

Rezumējot, finanšu izglītības integrēšana skolās un finanšu iestāžu pielāgošana jaunāko paaudžu mainīgajām vajadzībām ir būtiska. Pieaugot interesei par kriptovalūtām, turpmākajos gados pensionēšanās plānošanas ainava varētu būtiski mainīties.