ASV Federālo rezervju sistēma ieved Ameriku banku krīzē
Federālo rezervju sistēma ir novedusi ASV uz kārtējās banku krīzes sliekšņa, uzskata bijusī SVF amatpersona. Desmonds Lačmans rakstā domnīcai The American Enterprise Institute apgalvo, ka Fed vadītājs Džeroms Pauels provocē banku krīzi. Pateicoties stingrai monetārajai politikai un zemai likviditātei, Fed saasina esošās banku sistēmas problēmas. Lāhmans brīdina par smagu ekonomikas lejupslīdi un iespējamu krīzi nekustamo īpašumu sektorā, kas var beigties ar daudzu mazo un vidējo banku bankrotu. Pilnu rakstu lasiet šeit.

ASV Federālo rezervju sistēma ieved Ameriku banku krīzē
Kāda bijusī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) amatpersona uzskata, ka ASV Federālo rezervju sistēma (Fed) ir novedusi Ameriku uz kārtējās banku krīzes sliekšņa. Jaunajā emuāra ierakstā domnīcai The American Enterprise Institute (AEI) SVF politikas izstrādes un pārskatīšanas nodaļas direktora vietnieks Desmonds Lačmans saka, ka Fed priekšsēdētājs Džeroms Pauels "aicina uz banku krīzi". Lačmans apgalvo, ka Fed situāciju pasliktina ar ierobežojošo monetāro politiku un zemo banku likviditāti.
Bijušais SVF darbinieks to uzskata par kļūdu, kas palielina ASV ekonomikas smagas piezemēšanās iespējas un nospiež finanšu institūcijas uz jaunas banku krīzes sliekšņa. Lačmans uzsver, ka komerciālo nekustamo īpašumu segments, kas veido lielu daļu no ASV banku kredītportfeļiem, ir nozares vājais punkts un var novest pie aptuveni 385 mazo un vidējo banku bankrota.
Saskaņā ar Lachman teikto, šogad vien ir jāatmaksā vairāk nekā 900 miljardu ASV dolāru komerciālā nekustamā īpašuma aizdevumi. Maz ticams, ka šos aizdevumus varēs atkārtoti refinansēt bez lielas restrukturizācijas, īpaši ņemot vērā ievērojami augstākas procentu likmes salīdzinājumā ar aizņemšanās laiku.
Reģionālajām bankām, kas ir nozīmīgs finansējuma avots mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, komerciālā nekustamā īpašuma kredītu saistību nepildīšanas vilnis varētu būt īpaši problemātisks. Komerciālo nekustamo īpašumu kredīti veido aptuveni 18% no šo banku kopējiem kredītportfeļiem.
Ir svarīgi atzīmēt, ka šis emuāra ieraksts ir vienas personas novērtējums un ne vienmēr atspoguļo SVF, AEI vai citu iesaistīto pušu viedokli.
Iespējamie efekti
Banku krīzei ASV varētu būt tālejoša ietekme uz globālo finanšu stabilitāti. Kā pierādīja 2008. gada globālā finanšu krīze, banku krīzes var izraisīt ķēdes reakciju, kurā bankas sabrūk, kredītu saistību nepildīšana un kreditēšana apstājas. Tas var novest pie recesijas un apdraudēt globālās finanšu sistēmas stabilitāti.
Reģionālo ekonomiku un jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus varētu ietekmēt banku krīze. Ja bankām ir lielas ienākumus nenesošu aizdevumu summas un tās ierobežo kreditēšanu, uzņēmumiem varētu rasties grūtības iegūt finansējumu. Tas var novest pie bankrota un darba zaudēšanas.
Vēl viens iespējamais banku krīzes iznākums ASV būtu valdības iejaukšanās banku glābšanai. Lai novērstu finanšu sistēmas sabrukumu, valdības var būt spiestas sniegt finansiālu atbalstu bankām un, iespējams, tās nacionalizēt. Tas būtiski ietekmētu mājsaimniecības un nodokļu maksātājus, kuriem būtu jāsedz izmaksas.
Vēstures fakti
2008. gada finanšu krīze bija viena no vissmagākajām finanšu krīzēm ASV vēsturē, un tai bija nopietna ietekme uz pasaules ekonomiku. Sākotnēji krīze, ko izraisīja ASV nekustamā īpašuma tirgus sabrukums, izraisīja lielu skaitu banku bankrotu un smagu recesiju.
Krīzi izraisīja neskaidrs kredītsaistības, banku riskanta rīcība, pārmērīgs privātais parāds un nepietiekama valdības uzraudzība. Tas noveda pie visaptverošām finanšu regulējuma reformām un banku sektora risku pārvērtēšanas.
Tabula: Informācija par potenciāli ietekmētajām bankām
| banka | Izmērs | Pašreizējais stāvoklis |
|---|---|---|
| Banka A | Mazs | Staļļi |
| Banka B | Vidēja izmēra | Apdraudēts |
| Sols C | Liels | Staļļi |
| Banka D | Mazs | Apdraudēts |
| Banka E | Vidēja izmēra | Staļļi |
| Banka F | Liels | Apdraudēts |
Iepriekš minētā tabula ir paredzēta tikai kā piemērs, un tā nav balstīta uz pašreizējiem datiem vai informāciju.
Secinājums
Bijušā SVF amatpersonas Desmonda Lačmena vērtējums, ka ASV Federālo rezervju sistēma varētu Ameriku ievest banku krīzē, atklāj iespējamos ierobežojošas monetārās politikas un banku zemās likviditātes riskus. Īpaši komerciālā nekustamā īpašuma segments varētu radīt lielu izaicinājumu nozarei un izraisīt daudzu mazo un vidējo banku bankrotu.
Banku krīzei būtu tālejoša ietekme uz ekonomiku un finanšu stabilitāti gan ASV, gan visā pasaulē. Vēsturiskā pieredze liecina, ka var būt nepieciešama valdības iejaukšanās un visaptverošas reformas, lai stabilizētu finanšu sistēmu un ierobežotu uzņēmumiem un sabiedrībai nodarīto kaitējumu. Jāskatās, vai Desmonda Lahmana vērtējums piepildīsies un kādi pasākumi tiks veikti, lai ierobežotu banku krīzes risku.