Pēc uzvaras vēlēšanās Hesenes ekonomika aicina veikt reformas uz jaunu kursu!

Pēc federālajām vēlēšanām Hesenes biznesa asociācijas un arodbiedrības aicina veikt visaptverošas reformas, lai risinātu ekonomiskās problēmas. Hesenes biznesa asociāciju asociācijas (VhU) prezidents Vilks Matiass Mangs apsveica Savienību ar uzvaru vēlēšanās un pauda nožēlu par FDP aiziešanu. Viņš virza uz straujām koalīcijas sarunām, lai izveidotu rīcībspējīgu valdību, jo ekonomiskie apstākļi ir sarežģīti.

Hesenes ekonomika 2024. gada pirmajā pusē uzrādīja minimālu izaugsmi 0,2% apmērā, savukārt visā Federatīvajā Republikā bija vērojams kritums par 0,2%. Ķīmiskās rūpniecības asociācija brīdina, ka “kausēšanas cehs deg” un aicina līdz Lieldienām izveidot jaunu valdību. Uzņēmēju asociācijas uzstāj uz tālejošām reformām, kas ietver birokrātijas, nodokļu un enerģijas cenu samazināšanu. Enerģijas cenas Hesē pagājušajā gadā samazinājās par gandrīz 6%, kas ir pozitīvs notikums.

Aicina veikt reformas un investīcijas

Hesenes Rūpniecības un tirdzniecības kamera uzsver nepieciešamību pēc stabiliem pamatnosacījumiem, kas ir būtiski investīcijām un inovācijām. Savukārt DGB Hesenes un Tīringenes arodbiedrība aicina veikt lielākas valdības investīcijas infrastruktūrā un nodarbinātībā, kā arī reformēt vai atcelt parādu bremzi, lai radītu lielākas finansiālās iespējas nepieciešamajiem ieguldījumiem.

Kamēr darba devēju pārstāvji iestājas par parāda bremžu saglabāšanu un valdības taupības pasākumu palielināšanu, Dekabank galvenais ekonomists Ulrihs Katers ierosina uz laiku atslābināt parādu bremzi, lai varētu finansēt visaptverošu reformu paketi. Katers uzsver, cik svarīga ir skaidra apņemšanās veicināt ekonomisko izaugsmi.

Parādu bremze ekonomistu uzmanības lokā

Plašākā kontekstā diskusija par parāda bremzēm attiecās uz sabrukušo budžetu 2023. gada beigās. Pieci ekonomisti ierosina parāda bremžu reformu, kas aptver vairākus aspektus. Šī reforma prasa ilgāku aizņemšanos, lai dotu federālajai valdībai vairāk laika tikt galā ar ārējiem satricinājumiem. Turklāt parāda limits jāpadara mainīgāks atkarībā no parāda attiecības.

Ja parāda attiecība ir mazāka par 60 % no IKP, varētu tikt pieļauts strukturālais deficīts līdz 1 % no IKP. Reformas mērķis ir palielināt fiskālās politikas elastību, neapdraudot valsts finanšu ilgtspēju. Priekšlikumi ir saņēmuši pārsvarā pozitīvas atsauksmes no ekonomistu aprindām, un daži kritiķi kritizēja to, ka nav paredzēti līdzekļi jauniem parādiem.

Vairāk par detaļām lasiet šeit hessenschau.de un Capital.de.