Mantošana un mantošana: ceļvedis

Mantošana un mantošana: ceļvedis

Mantošana un mantošana: ceļvedis

Mantojums un mantošana ir svarīgas tēmas, kas skar daudzus cilvēkus. Šajā rokasgrāmatā mēs apskatīsim dažādus mantojuma un mantošanas aspektus, sākot no juridiskā pamata līdz bieži uzdotajiem jautājumiem.

Mantojuma tiesiskais pamats un mantošana

Mantojuma tiesības regulē to, kas notiek ar personas īpašumiem pēc nāves. Vācijā mantojuma tiesības regulē Civilkodekss (BGB). Pēc BGB domām, ir dažādi mantinieku veidi: likumiskie mantinieki, piespiedu daļa un mantinieki pēc testamenta.

Likumīgie mantinieki ir tie, kas manto saskaņā ar likumu, ja nav testamenta. Parasti tie ir mirušā tuvākie radinieki, piemēram, laulātie, bērni un vecāki. Tiesības uz obligāto daļu ir personas, kurām ir likumīgas tiesības uz daļu no mantojuma, neskatoties uz to, ka viņi ir atņemti no mantojuma. Nelikumīgie mantinieki ir tie, kas nosaukti mirušā testamentā.

Mantojot, ir jāņem vērā daudzi aspekti, piemēram, nodokļi, nāves rīkojumi un mantojuma tiesības.

Nāves rīkojumi ietver testamentus, mantojuma līgumus un legātus. Testaments ir vienpusējs nāves rīkojums, saskaņā ar kuru testators nāves gadījumā atsavina savus īpašumus. Mantojuma līgums ir savstarpējs līgums starp divām vai vairākām personām, kuras vienojas par savu turpmāko mantojumu. Mantojums ir aktīvu dāvinājums konkrētam saņēmējam.

Mantojuma un mantojuma nodokļu aspekti

Mantojot un novēlot, jāņem vērā arī nodokļu aspekti. Vācijā mantojumi un dāvinājumi tiek aplikti ar mantojuma nodokli vai dāvinājuma nodokli. Nodokļa apmērs ir atkarīgs no iegūto īpašumu vērtības un mantojuma atstājēja un mantinieku attiecību pakāpes.

Bieži uzdotie jautājumi par mantojumu un mantojumu

1. Vai testaments ir jāapliecina notariāli?
Ar roku rakstītam testamentam nav jābūt notariāli apliecinātam, bet tam jābūt ar roku rakstītam un ar roku parakstītam. Savukārt publiskajam testamentam jābūt norakstītam un notariāli apliecinātam. Vēlams notariāli apliecināt testamentu, lai izvairītos no strīdiem starp mantiniekiem.

2. Kas ir obligātā daļa un kam tā pienākas?
Obligātā daļa ir likumā noteiktā minimālā mantojuma daļa, uz kuru ir tiesības tuviem radiniekiem mantojuma atcelšanas gadījumā. Bērniem un laulātajiem ir tiesības uz obligāto daļu, savukārt attālāki radinieki parasti nevar pretendēt uz obligāto daļu.

3. Kā notiek mantošana, ja nav testamenta?
Ja testamenta nav, tiek piemērota pēctecība. Mirušā tuvākie radinieki manto pēc noteiktas juridiskās shēmas. Vispirms manto laulātie un bērni, pēc tam vecāki un brāļi un māsas.

Secinājums

Mantojums un mantošana ir sarežģītas tēmas, kas rūpīgi jāapsver. Ar pārdomātu gribu un pamatotiem mantojuma tiesību speciālista padomiem var izvairīties no strīdiem starp mantiniekiem. Ieteicams šo problēmu risināt savlaicīgi un pašiem sakārtot īpašumu.