Kvantitatīvā atvieglošana: mehānika un ietekme

Kvantitatīvā atvieglošana: mehānika un ietekme

Kvantitatīvā atvieglošana: mehānika un ietekme

Kvantitatīvā mīkstināšana (QE) ir monetārās politikas pasākums, ko veic centrālās bankas, lai stimulētu ekonomiku un stabilizētu inflāciju. Tā ir būtiska monetārās politikas sastāvdaļa, ko izmanto ekonomikas satricinājumu laikā. Šajā rakstā mēs sīkāk aplūkosim kvantitatīvās mīkstināšanas mehāniku un ietekmi.

Kas ir kvantitatīvā atvieglošana?

Kvantitatīvā mīkstināšana ir ekspansīva monetārā politika, ko izmanto centrālās bankas, lai palielinātu naudas piedāvājumu ekonomikā un samazinātu procentu likmes. To panāk, centrālajām bankām pērkot valsts obligācijas un citus vērtspapīrus no bankām vai finanšu iestādēm. Šo aktīvu uzpirkšana nodrošina bankām papildu likviditāti, ļaujot tām aizdot vairāk un iepludināt vairāk naudas ekonomikā.

Kvantitatīvās mīkstināšanas mehānika

Lai īstenotu kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumus, centrālā banka parasti pērk valsts obligācijas un citus vērtspapīrus atklātā tirgū. Tas parasti notiek, izmantojot tā sauktās “atvērtā tirgus operācijas”. Centrālā banka emitē obligācijas no sava portfeļa finanšu iestādēm, tādējādi palielinot to monetārās rezerves. Savukārt bankas saņem papildu likviditāti, ko tās var izmantot, lai izsniegtu vairāk aizdevumu uzņēmumiem un patērētājiem.

Kāpēc centrālās bankas izmanto kvantitatīvo mīkstināšanu?

Kvantitatīvo mīkstināšanu parasti izmanto, ja centrālās bankas jau ir samazinājušas procentu likmes līdz vēsturiski zemam līmenim un ekonomika joprojām ir vāja. Kad procentu likmes vairs nevar pazemināt, centrālajām bankām tiek atstāta kvantitatīvā mīkstināšana kā instruments ekonomikas stimulēšanai.

Centrālās bankas izmanto šo pasākumu, lai veicinātu kreditēšanu un veicinātu ieguldījumus. Iegādājoties aktīvus, centrālā banka palielina naudas piedāvājumu ekonomikā un pazemina procentu likmes, radot stimulus uzņēmumiem un patērētājiem aizņemties un ieguldīt vairāk.

Kvantitatīvās mīkstināšanas ietekme

Kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumiem ir dažāda ietekme uz ekonomiku. Šeit ir daži no galvenajiem efektiem:

1. Procentu likmju pazemināšana: pērkot aktīvus, centrālā banka pazemina procentu likmes, atvieglojot kreditēšanu. Zemākas procentu likmes liek uzņēmumiem un patērētājiem aizņemties un vairāk investēt, kā rezultātā palielinās ekonomiskā aktivitāte.

2. Kreditēšanas stimulēšana. Kvantitatīvās mīkstināšanas mērķis ir stimulēt kreditēšanu. Bankām nodrošinātā papildu likviditāte ļauj tām vairāk aizdot uzņēmumiem un patērētājiem. Tas atbalsta ekonomikas izaugsmi un veicina jaunu darba vietu radīšanu.

3. Naudas piedāvājuma palielināšana: pērkot aktīvus, centrālā banka palielina naudas piedāvājumu ekonomikā. Tas palielina likviditāti un var izraisīt inflāciju. Tomēr centrālās bankas parasti to kontrolē un cenšas panākt stabilu inflāciju aptuveni 2% apmērā.

4. Ietekme uz valūtas maiņas kursu. Kvantitatīvā mīkstināšana var ietekmēt arī valūtas maiņas kursu. Ja centrālā banka iegādājas vairāk aktīvu un palielina naudas piedāvājumu, tas var pazemināt valūtas vērtību salīdzinājumā ar citām valūtām. Tas var dot labumu valsts eksportam, jo ​​produkti kļūst lētāki.

Bieži uzdotie jautājumi

Kāda ir atšķirība starp kvantitatīvo mīkstināšanu un tradicionālo monetāro politiku?

Tradicionālā monetārā politika paredz mainīt procentu likmes, lai pārvaldītu ekonomiku. No otras puses, kvantitatīvā mīkstināšana ir vērsta uz tiešu aktīvu iegādi, lai palielinātu naudas piedāvājumu un stimulētu kreditēšanu. Kvantitatīvo mīkstināšanu parasti izmanto, ja procentu likmes jau ir vēsturiski zemākās un ekonomikai joprojām ir nepieciešams atbalsts.

Kādi riski ir saistīti ar kvantitatīvo mīkstināšanu?

Kvantitatīvā mīkstināšana rada zināmus riskus. Galvenais faktors ir inflācija. Ja centrālā banka pārāk daudz palielina naudas piedāvājumu, tas var izraisīt cenu kāpumu un samazināt patērētāju pirktspēju. Pārāk augsta inflācija var izraisīt ekonomikas satricinājumu un nenoteiktību. Tāpēc ir svarīgi, lai centrālās bankas rūpīgi kontrolētu naudas piedāvājumu un izmantotu atbilstošus instrumentus, lai nodrošinātu cenu stabilitāti.

Cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai kvantitatīvās mīkstināšanas ietekme kļūtu acīmredzama?

Kvantitatīvās mīkstināšanas ietekme dažādās valstīs un situācijās var atšķirties. Parasti sekas ir novēlotas, un var paiet zināms laiks, lai tās kļūtu redzamas ekonomikā. Kvantitatīvā mīkstināšana var aizņemt mēnešus vai pat gadus, lai pilnībā attīstītos un panāktu pilnīgu efektu.

Secinājums

Kvantitatīvā mīkstināšana ir svarīgs monetārās politikas instruments, ko centrālās bankas izmanto, lai stimulētu ekonomiku un saglabātu cenas stabilas. Iegādājoties aktīvus, centrālā banka palielina naudas piedāvājumu ekonomikā un pazemina procentu likmes, lai veicinātu kreditēšanu un veicinātu investīcijas. Kvantitatīvajai mīkstināšanai ir dažāda ietekme uz ekonomiku, tostarp procentu likmju pazemināšana, kredītu stimulēšana, naudas piedāvājuma palielināšana un valūtas kursa ietekmēšana. Ir svarīgi, lai centrālās bankas rūpīgi uzraudzītu un vadītu kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumus, lai samazinātu pārmērīgas inflācijas riskus.