Apkures nākotne: izaicinājumi un risinājumi apkures pārejai

Apkures nākotne: izaicinājumi un risinājumi apkures pārejai

Saskaņā ar amp.zdf.de ziņojumu luksoforu koalīcija no 2024. gada plāno atļaut tikai tādas apkures sistēmas, kuras var darbināt ar vismaz 65 procentiem atjaunojamās enerģijas. Tas ir paredzēts kā daļa no siltuma pārejas, lai kļūtu mazāk atkarīga no fosilā kurināmā, piemēram, gāzes un naftas. Federālā Patērētāju organizāciju asociācija (VZBV) aicina piešķirt sociāli sadalītu finansējumu finansiālajam atbalstam, jo ​​siltumsūkņu pārveidošanas izmaksas ir augstas un var radīt problēmas, īpaši nabadzīgākajām iedzīvotāju grupām.

Kā norāda VZBV valdes locekle Ramona Popa, svarīgi, lai valsts atbalsts būtu balstīts ne tikai uz apkures sistēmas stāvokli, bet arī uz cilvēku ienākumiem. Viņa brīdina, ka vienreizēja piemaksa metāllūžņos nav ilgtermiņa risinājums, jo pāreja uz siltumsūkņiem ir process, kas ilgst vismaz 15 līdz 25 gadus. Pieaugošās enerģijas izmaksas jau ir palielinājušas pieprasījumu pēc siltumsūkņiem. Prasībai par modernizācijas nodevas pārbaudi nevajadzētu radīt pārmērīgu slogu īrniekiem.

Nākotnē apkures izmaksas varētu sadārdzināties CO2 sertifikātu tirdzniecības dēļ, tāpēc ir nepieciešams palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Apkures pāreja tiek uzskatīta par lielu izaicinājumu, kas prasa laiku un plānošanas drošību. Lai pieņemtu pārdomātus lēmumus, ieteicams saņemt neatkarīgus enerģētikas padomus.

Finansiālais atbalsts un modernizācijas nodeva būtiski ietekmēs siltumsūkņu un atjaunojamās enerģijas tirgu. Svarīgi, lai politiķi sniegtu skaidru un sociāli godīgu atbalstu iedzīvotājiem, lai veiksmīgi īstenotu apkures pāreju.