Nejauki triki: šādi telefonkrāpnieki vēlas iegūt jūsu naudu — brīdinājums no patērētāju konsultāciju centra
Saskaņā ar www.chip.de ziņojumu telefonkrāpnieki atkal ir aktīvi un mēģina iegūt savu upuru datus vai naudu, izmantojot viltus krāpniekus. Šie krāpšanas mēģinājumi ir dažādi un var notikt, cita starpā, zvanot no iespējamiem advokātiem. Krāpnieki apgalvo, ka piedāvā tādas atļaujas kā maksu atmaksa no bankām vai krājbankām, lai iegūtu sensitīvus lietotāju datus. Citi kā ieganstu izmanto iespējamās aptaujas, padomus par enerģijas izmaksām vai izmaiņas dzīvības apdrošināšanas likumos. Ir arī krāpnieki, kuri apgalvo, ka cietušo svītro no konkursa uzņēmumu sarakstiem un par to iekasē 150 eiro maksu. Īpaši mānīga metode, ko izmanto krāpnieki, ir tā sauktā zvanu ID viltošana. Iekļauts…

Nejauki triki: šādi telefonkrāpnieki vēlas iegūt jūsu naudu — brīdinājums no patērētāju konsultāciju centra
Saskaņā ar ziņojumu www.chip.de, telefonkrāpnieki atkal ir aktīvi un mēģina iegūt savu upuru datus vai naudu, izmantojot viltus krāpniekus. Šie krāpšanas mēģinājumi ir dažādi un var notikt, cita starpā, zvanot no iespējamiem advokātiem. Krāpnieki apgalvo, ka piedāvā tādas atļaujas kā maksu atmaksa no bankām vai krājbankām, lai iegūtu sensitīvus lietotāju datus. Citi kā ieganstu izmanto iespējamās aptaujas, padomus par enerģijas izmaksām vai izmaiņas dzīvības apdrošināšanas likumos. Ir arī krāpnieki, kuri apgalvo, ka cietušo svītro no konkursa uzņēmumu sarakstiem un par to iekasē 150 eiro maksu.
Īpaši mānīga metode, ko izmanto krāpnieki, ir tā sauktā zvanu ID viltošana. Izsaucamajai personai tiek parādīts patiesais patērētāju konsultāciju centra vai citas cienījamas organizācijas numurs, lai iegūtu cietušā uzticību.
Patērētāju konsultāciju centrs brīdina, ka krāpnieki iet vēl tālāk un apgalvo, ka, ja netiks apmaksāti rēķini no konkursiem, draud kontu arests vai tiesvedība. Kādai vecāka gadagājuma pilsonei draudēts, ka pie viņas ieradīsies likumsargi, ja viņa visus savus ietaupījumus nenodos krāpniekiem. Pēc telefona zvaniem sieviete it kā ziņnesim no patērētāju konsultāciju centra samaksājusi aptuveni 16 000 eiro. Ir arī gadījumi, kad krāpnieki apgalvo, ka it kā parādu piedziņas prasība nekavējoties jāapmaksā skaidrā naudā un pie cietušā ierodas “apsardzes darbinieks no patērētāju konsultāciju centra”, lai pēc naudas piedzītu. Patērētājs no Frankfurtes pie Mainas zaudēja 5000 eiro.
Šīm krāpniecībām ir nopietna ietekme uz tirgu un patērētājiem. Cietušie zaudē daudz naudas un ir emocionāli noslogoti. Tas var sabojāt uzticēšanos tādām cienījamām organizācijām kā patērētāju konsultāciju centri. Cilvēki var vilcināties pieņemt reālus zvanus no šādām organizācijām, baidoties no izkrāpšanas. Tāpēc ir svarīgi, lai patērētāji būtu informēti par šādām krāpniecībām un nekad neizpauž savus sensitīvos datus pa tālruni.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.chip.de