Apritē esošie pikšķerēšanas e-pasta ziņojumi: krāpnieki ir vērsti uz banku klientiem

Apritē esošie pikšķerēšanas e-pasta ziņojumi: krāpnieki ir vērsti uz banku klientiem

Šobrīd apgrozībā ir pikšķerēšanas e-pasti, kas it kā nāk no dažādām bankām, bet patiesībā tos sūta krāpnieki. Šī krāpnieciskā prakse īpaši skar ING Bank un Postbank klientus. Pikšķerēšanas e-pastā ir ieteikts veikt nepieciešamo drošības pasākumu, kas liek klientiem sniegt sensitīvu informāciju, lai it kā aktivizētu darījumu funkcijas vai novērstu konta slēgšanu. Patērētāju konsultāciju centrs brīdina par šādu prasību izpildi un iesaka neatbildētos e-pastus pārvietot uz surogātpasta mapi.

Bez ING un Postbank noziedznieku uzmanības lokā nonākušas arī citas bankas. DKB un Targobank ir starp ietekmētajām finanšu iestādēm. Krāpnieciski e-pasta ziņojumi tiek sūtīti, izmantojot dažādus ieganstus, piemēram, “Svarīgs paziņojums | Nepieciešama darbība” vai šķietama nepieciešamība atjaunināt datus. Bezpersoniskā pieeja un lūgums izpaust sensitīvu informāciju ir paredzēti, lai pārliecinātu klientus noklikšķināt uz krāpnieciskām saitēm. Ieteicams rūpīgi pārbaudīt šādus e-pastus un, ja rodas aizdomas, neatbildēt uz pieprasījumiem, lai mazinātu drošības riskus.

Pieaugošā pikšķerēšanas e-pasta izplatība ir problēma arī ārpus banku sektora. Noziedznieki ir atraduši jaunas iespējas, piemēram, izmantojot tiešsaistes platformas, piemēram, Booking.com, lai iegūtu sensitīvu informāciju, piemēram, kredītkaršu informāciju. Tāpēc patērētājiem ir jāsaglabā modrība un rūpīgi jāpārskata aizdomīgi e-pasta ziņojumi vai pieprasījumi, lai pasargātu sevi no krāpšanas un datu ļaunprātīgas izmantošanas. Banku un patērētāju konsultāciju centru drošības ieteikumi ir jāuztver nopietni, lai novērstu pikšķerēšanas uzbrukumus.