Kā pieprasījums pēc klimata piemaksas ietekmē patērētājus - finanšu eksperts analizē pašreizējos notikumus.

Kā pieprasījums pēc klimata piemaksas ietekmē patērētājus - finanšu eksperts analizē pašreizējos notikumus.

Saskaņā ar ziņojumu www.new-facts.eu, Federālā patērētāju organizāciju asociācija (VBZB) pieprasījusi katram iedzīvotājam saņemt klimata kompensāciju 139 eiro apmērā. VBZB argumentē, ka valdības ieņēmumi no CO2 cenas bija vairāk nekā divas reizes lielāki par tiešajiem atvieglojumiem un kopumā tika iekasēti 11,4 miljardi eiro. Viņi pieprasa, lai šie ienākumi tagad būtu jāatdod patērētājiem.

Taču valdība VBZB prasību vērtē kritiski. EM skaidro, ka papildu ienākumi no CO2 cenas jau ir ieplūduši klimata un transformācijas fondā un līdz ar to sasnieguši arī iedzīvotājus, piemēram, izmantojot finansējuma programmas ēku renovācijai, apkures nomaiņai, enerģētikas konsultācijām vai e-auto finansēšanai. Turklāt CO2 cena šogad netika paaugstināta, kā plānots, lai atvieglotu cilvēku slogu. Klimata prēmijas tiešs maksājums tuvākajā laikā nav plānots, kā to skaidri norādīja finanšu ministra Kristiana Lindnera (FDP) un ekonomikas ministra Roberta Habeka (zaļie) paziņojumi.

Līdz ar to klimata naudas ieviešana joprojām tiek gaidīta, jo valdības partijas varētu risināt šo jautājumu pēc nākamajām federālajām vēlēšanām. Tāpēc diskusija par klimata kompensāciju turpināsies arī nākotnē.

Tieša šīs prasības ietekme uz tirgu vai patērētājiem šobrīd nav paredzama, jo valdība to tuvākajā laikā neplāno ieviest. Taču, ja tiktu ieviesta klimata nauda 139 eiro uz vienu cilvēku, tas potenciāli varētu radīt papildu finansiālus atvieglojumus patērētājiem un palielināt pieprasījumu pēc klimatam draudzīgiem produktiem un pakalpojumiem. Tas varētu novest pie uzplaukuma videi draudzīgu tehnoloģiju un pakalpojumu tirgū. Tomēr atliek noskaidrot, vai un kad šāds pasākums patiešām tiks īstenots.