Rockslide in Blatten: obligātā apdrošināšana rada lielas bažas!

Rockslide in Blatten: obligātā apdrošināšana rada lielas bažas!

2025. gada 1. jūnijā Blatenas ciems Šveicē pēc postoša zemes nogruvuma gandrīz pilnībā tika aprakts zem gruvešiem, ledus un dubļiem. Šī dabas katastrofa ne tikai rada jautājumus par cietušā reģiona drošību, bet arī uzsver apdrošināšanas saistību problēmu Šveicē un Vācijā. Kamēr Vācijā notiek diskusijas par obligāto apdrošināšanu dabas apdraudējumiem, Valē kantons paliek bez šāda regulējuma.

Precīza klimata pārmaiņu ietekme uz šiem notikumiem nav skaidra, taču eksperti atzīmē, ka šādas katastrofas kļūst arvien biežākas. Vācijā pieaug plūdu un lietusgāžu riski, kas nozīmē, ka tikai aptuveni puse ēku ir apdrošinātas pret dabas apdraudējumiem. Šajā kontekstā melnsarkanā koalīcija plāno noteikt dabas katastrofu obligāto apdrošināšanu. Pašlaik Vācijā 99 procenti māju ir apdrošinātas pret vētras, krusas vai ugunsgrēka postījumiem, taču aizsardzībai pret dabas apdraudējumiem bieži nepieciešama atsevišķa, dārga apdrošināšana.

Situācija Blatenā un apdrošināšanas kompāniju loma

Taču Valē kantonā, kuram pieder Blatens, nav obligātās ēkas apdrošināšanas. Tikai četros Šveices kantonos, tostarp Valē, šāda apdrošināšana nav nepieciešama. Kamēr lielākajā daļā kantonu māju īpašniekiem ir pienākums veikt ēku apdrošināšanu, Valē un citos ietekmētajos kantonos rezerves ir jāorganizē pašiem. Riskus, ko sedz ugunsgrēks, vētras, krusa vai pat zemes nogruvumi, apdrošināšanas prasība neietekmē. Blatenas gadījumā akmens nogruvums oficiāli tika klasificēts kā dabas postījumi, kas nozīmē, ka izmaksas jāsedz privātajām apdrošināšanas kompānijām.

Finansiālie zaudējumi Blatenā varētu sasniegt vairākus simtus miljonu franku, taču precīzas aplēses vēl tiek gaidītas. Visticamāk, vairums Valē māju īpašnieku ir veikuši privātu apdrošināšanu, pat ja to nepieprasa likums. Bankas parasti pieprasa ēku apdrošināšanu, noformējot hipotēkas, kas piedāvā noteiktu drošības līmeni.

Ekonomiskā ietekme un valdības atbalsts

2021. gadā kantonu ēku apdrošināšanas kompānijas sedza zaudējumus vairāk nekā viena miljarda franku apmērā, kas bija pēdējo gadu lielākā summa. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka zemes nogruvumu un akmeņu nogruvumu radītie bojājumi veido tikai 1,2 procentus no visiem ēkas bojājumiem. Pārapdrošināšanai šajā ziņā ir izšķiroša nozīme, jo tā palīdz sadalīt finansiālo slogu uz vairākiem pleciem.

Atšķirībā no Vācijas, kur 30 miljardi eiro bija pieejami rekonstrukcijai tādas plūdu katastrofas gadījumā kā Ahr ielejā, Valē māju īpašniekiem bieži vien ir jāsedz izmaksas pašiem dabas katastrofu gadījumā vai jācer uz valdības atbalstu. Vācijā plānotā obligātā apdrošināšana, kas varētu ietekmēt arī īrniekus ar papildu izmaksām, paredz nodrošināt plašāku segumu. Piemēram, Francijā obligātā apdrošināšana pastāv kopš 1982. gada un tiek uzskatīta par veiksmīgu. Šāds regulējums varētu būt izdevīgs arī Šveices Valē kantonā, lai labāk mazinātu finansiālos riskus cietušajiem.

Mobiliar Insurance plāno ievest mobilo atlīdzību pieteikšanas centru skartajā zonā, tiklīdz bīstamā zona būs atbrīvota. Šis pasākums parāda, ka, neskatoties uz problēmām, ko rada katastrofas, galvenā uzmanība tiek pievērsta iedzīvotāju aizsardzībai. Galu galā apņēmīga klimata politika joprojām ir būtiska, lai samazinātu šādu notikumu risku.

Šveices Solidaritāte ir arī sākusi vākšanas kampaņu cietušajiem Lētšentālē, lai pēc iespējas ātrāk sniegtu nepieciešamo palīdzību.

Sīkāku informāciju par apdrošināšanas izmaiņu tēmu un pienākumiem var atrast pārskatos no Koriģējošs un SRF.