Federālās un štatu valdības saskaras ar māsu aprūpes reformu: draud miljardu dolāru plaisa!

Federālās un štatu valdības saskaras ar māsu aprūpes reformu: draud miljardu dolāru plaisa!

Sarunas starp federālo un štatu valdībām par fundamentālām ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanas reformām sāksies Berlīnē 2025. gada 7. jūlijā. Šīs pirmās federālās valsts aprūpes reformas komisijas sēdes notiek uz satraucošu finansiālo izredžu fona. Saskaņā ar Federālās kontroles biroja datiem, māsu aprūpes fondos līdz 2029. gadam ir 12,3 miljardu eiro finansiālais iztrūkums. Jau 2024. gadā sociālās ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanā bija deficīts 1,54 miljardu eiro apmērā, un 2025. gada pirmajā ceturksnī deficīts bija aptuveni 90 miljoni eiro, neskatoties uz iemaksu pieaugumu par 0,2 procentpunktiem.

Sociālajā māsu aprūpes apdrošināšanā (SPV) ir apdrošināti daudzi cilvēki; Vācijā ir reģistrēti aptuveni 73,3 miljoni cilvēku, t.i., aptuveni 90% iedzīvotāju. Satraucošs ir arī to cilvēku skaita pieaugums, kuriem nepieciešama aprūpe: 2023. gada decembrī gandrīz 5,7 miljoniem cilvēku tika reģistrēta aprūpe, kas ir par 730 000 vairāk nekā 2021. gadā. Šajā kontekstā svarīgas skarto personu apvienības, piemēram, BAGSO, SoVD un VdK, kritizē to, ka viņu balsis reformu procesā netiek uzklausītas. Viņi pieprasa, lai sarunās tiktu iekļautas arī to cilvēku, kuriem nepieciešama aprūpe, un viņu tuvinieku bažas.

Finansēšanas problēmas un priekšlikumi reformai

Eksperti brīdina, ka bez agrīniem pasākumiem, piemēram, lielākas federālo un štatu valdību finansiālās iesaistīšanās, var būt risks ievērojami samazināt pabalstus. Federālā veselības ministre Ņina Varkena uzsver nepieciešamību radīt stimulus privātajam nodrošinājumam. Tas skaidri parāda, ka bez papildu līdzekļiem no budžeta diskusijām Bundestāgā no 2026. gada janvāra iemaksu palielinājums būtu neizbēgams.

Debates veicina arī Vācijas darba devēju federālās asociācijas (BDA un citu darba devēju asociāciju) priekšlikumi, kas ierosina samazināt pabalstu tiesības tiem, kam pirmajā aprūpes gadā nepieciešama aprūpe. Tiek lēsts, ka šāds “nogaidīšanas periods” ļautu ik gadu ietaupīt vairāk nekā 6 miljardus eiro. Taču Vācijas pensiju apdrošināšanas pārstāve Anja Pīla kritizēja šos plānus kā neilgtspējīgus.

Nepieciešamie pasākumi atvieglošanai

Tā vietā, lai ietaupītu, samazinot pabalstus, sociālā apvienība VdK aicina izveidot stabilu komplekso aprūpes apdrošināšanu, kas ietver visu veidu ienākumus. Diakonie Deutschland arī uzskata, ka ir nepieciešama visaptveroša ilgtermiņa aprūpes apdrošināšana ar ierobežotiem līdzmaksājumiem. Jo īpaši būtu jāierobežo personīgās iemaksas stacionārajā aprūpē, bet no jauna jāievieš nodokļu subsīdijas aprūpei. Valsts obligāto slimokasu asociācija brīdina, ka esošās finansēšanas problēmas nedrīkst atlikt tālāk uz nākotni.

Vēl viens satraucošs rādītājs attiecas uz neapdrošināšanas pabalstu finansiālo slogu, kas SPV katru gadu noslogo ar aptuveni 15 miljardiem eiro. Turklāt federālajai valdībai ir pienākums atlīdzināt māsu aprūpes apdrošināšanas sabiedrībai 5,2 miljardus eiro par koronavīrusa izraisītajām izmaksām, taču pašlaik tā neizrāda nodomu to atmaksāt.

Šo izaicinājumu vidū viens no centrālajiem punktiem notiekošajās sarunās, šķiet, ir skarto un interešu grupu balsu iekļaušana. Ministrs Varkens solījis pievērsties šim aspektam. Revolucionārais reformu process tiek uzskatīts par izšķirošu ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanas finansiālai stabilizēšanai demogrāfisko pārmaiņu apstākļos.

Secinājums: izaicinājumi ir lieli, un reformu process ir zem spiediena – gan finansiālā, gan sociālā. Nākamie soļi būs ļoti svarīgi ilgtermiņa aprūpes apdrošināšanas nākotnei Vācijā.

Papildinformāciju skatiet: jaunā pasaule un ikdienas ziņas.