Federālā valdība plāno pensiju reformu: jāiekļauj pašnodarbinātie!

Federālā valdība plāno pensiju reformu: jāiekļauj pašnodarbinātie!

Debates par pensiju apdrošināšanas reformu Vācijā uzņem apgriezienus. Vācijas pensiju apdrošināšana pašlaik atbalsta pašnodarbināto personu iekļaušanu likumā noteiktajā pensiju fondā. Prezidente Gundula Robaha uzsver, ka lielāka ziedotāju kopiena nodrošina solidaritāti balstītu pārdali sabiedrībā. Šis pasākums ir paredzēts koalīcijas līgumā un tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai pensiju apdrošināšana būtu ilgtspējīga. Tomēr tajā pašā laikā ir skeptiska attieksme pret ierēdņu iesaistīšanu, kas ir process, ko Roßbach raksturo kā ilgstošu un viegli plānojamu.

Būtisks punkts diskusijā par pensiju reformu ir iespējamās pozitīvas finansēšanas ietekmes uz paaudžu sistēmu, kas varētu rasties, ja obligātajā apdrošināšanā tiktu iekļauti iepriekš neapdrošināti, jaunāki pašnodarbinātie. Savukārt attiecībā uz ierēdņiem situācija ir sarežģītāka. Rosbahs norāda uz Austrijas piemēru, kur pāreja uz pensiju fondu prasa vismaz vienu darba mūžu. Šodienas pensiju finansēšanai būtu jāizmanto tikai iesaistīto ierēdņu iemaksas, kas īstermiņā neatstātu pozitīvu finansiālu ietekmi uz pensiju apdrošināšanu.

Politiskie strīdi un pretestība

Diskusiju vēl vairāk veicina darba un sociālo lietu ministra Bērbela Basa (SPD) izteikumi, kurš arī izteica priekšlikumu pensiju fondā iekļaut ierēdņus, politiķus un pašnodarbinātos. Tomēr kancelejas vadītāja Torstena Freija (CDU) pārstāvētajā Savienībā šis priekšlikums sastop pretestību. Frei apgalvo, ka priekšlikums nav nostiprināts koalīcijas līgumā un nebūtu dzīvotspējīgs finansēšanas modelis.

Bērbela Basa savu plānu pamato ar nepieciešamību uzlabot likumā noteiktās pensiju apdrošināšanas ienākumus. Šo viedokli neatbalsta visi. Vācijas civildienesta asociācija šo priekšlikumu kategoriski noraidījusi, savukārt kreisie un sociālā apvienība VdK to atzinīgi vērtē. Ekonomiste Monika Šnicere atbalsta ierēdņu iekļaušanu pensiju sistēmā, taču joprojām saskata nepieciešamību pēc pensiju sistēmas reformas.

Riski un alternatīvas

Tomēr ekonomisti brīdina, ka ierēdņu iekļaušana īstermiņā varētu atvieglot pensiju fondu slogu, bet ilgtermiņā var radīt lielākas iemaksas. Alternatīvs ekonomistu priekšlikums paredz, ka ierēdņi un darbinieki veic iemaksas dažādos pensiju fondos, kas tomēr ievēro vienus un tos pašus pamatnoteikumus. Tāpat tiek norādīts, ka Vācijā pastāv konstitucionāli šķēršļi ierēdņu pensiju reformai, kam nepieciešams federālās un štatu valdības lēmums.

Diskusiju par pensiju reformu saasina fakts, ka Vācijā vidējā pensija pēc 45 apdrošināšanas gadiem ir ap 1200 eiro bruto, savukārt ierēdņi saņem virs 3000 eiro bruto. Šo nevienlīdzību potenciāli varētu mazināt, iekļaujot pensiju apdrošināšanā visas profesionālās grupas, taču tas joprojām ir jutīgs jautājums politiskajā dienaskārtībā.

Nākamie soļi parādīs, vai par dažādu politisko dalībnieku komentāriem var panākt vienprātību, vai arī domstarpības joprojām ir nesavienojamas. Debates par pašnodarbināto un ierēdņu iekļaušanu ir ne tikai ekonomisks, bet arī sociāls jautājums, kas jāturpina apspriest arī nākotnē. Plašāku informāciju par to varat atrast pārskatos no MM ziņas un Merkurs.