Piedāvājuma trūkums Vācijas veselības aprūpē – skaitļi, fakti un iespējamie risinājumi.

Piedāvājuma trūkums Vācijas veselības aprūpē – skaitļi, fakti un iespējamie risinājumi.

Saskaņā ar www.mdr.de ziņojumu,

Daudzi cilvēki Vācijā dzīvo bez veselības apdrošināšanas, tostarp imigranti bez dokumentiem, ES pilsoņi un nestabili nodarbināti vācieši. Šo grupu medicīniskā aprūpe bieži vien ir nepietiekama, jo daudzi nemeklē valdības atbalstu, baidoties no deportācijas. Tas nozīmē, ka viņi nevēršas pēc medicīniskās palīdzības akūtās ārkārtas situācijās, kā rezultātā slimības bieži vien ir progresīvākas nekā nepieciešams. Tāpēc brīvprātīgie medicīnas biroji Vācijā, kas piedāvā medicīnisko aprūpi, strādā pie politiskiem risinājumiem un ir apņēmušies nodrošināt labāku aprūpi cietušajiem.

Pamatojoties uz 2019. gada pēdējās mikroskaitīšanas datiem, Vācijā bez veselības apdrošināšanas ir aptuveni 61 000 cilvēku, lai gan tiek pieņemts, ka nereģistrēto gadījumu skaits ir daudz lielāks. Covid-19 pandēmijas ietekme, iespējams, ir veicinājusi arī to cilvēku skaita pieaugumu, kuriem nav veselības apdrošināšanas. Īpaši tiek skarti imigranti bez dokumentiem, kuriem pat nav pieejama pamata medicīniskā aprūpe.

Ietekme uz tirgu un nozari ir sarežģīta. No vienas puses, rūpes par cilvēkiem bez veselības apdrošināšanas uzliek finansiālu, profesionālu un laika slogu brīvprātīgajām medicīnas iestādēm un to brīvprātīgajiem darbiniekiem. Tas piesaista resursus, kurus varētu izmantot arī citur. Turklāt par šo cilvēku medicīnisko aprūpi rodas papildu izdevumi, kas nereti jāfinansē no ziedojumiem.

Veselības aprūpes nozari ietekmē arī nepietiekama šo iedzīvotāju aprūpe. Ārstēšanu, īpaši imigrantiem bez dokumentiem un patvēruma meklētājiem, apgrūtina birokrātiskie šķēršļi un valdības atbalsta iespēju trūkums. Tas noved pie nevienlīdzīgas un bieži vien nepietiekamas medicīniskās aprūpes.

Pastāv arī plaisa starp cilvēkiem ar un bez veselības apdrošināšanas, kas ilgtermiņā var radīt sociālās problēmas. Ir nepieciešams veikt valdības pasākumus, lai nodrošinātu veselības aprūpi visiem Vācijas iedzīvotājiem un samazinātu diskriminācijas šķēršļus. Klīringa centru un anonīmu apstrādes sertifikātu, piemēram, Leipcigā un Tīringenē, izveide varētu būt nozīmīgs solis šajā virzienā.

Dr. Tomass Heuhels, infekcijas slimību speciālists no Kemnicas, kritizē to, kā administratīvais aparāts izturas pret patvēruma meklētājiem un imigrantiem bez dokumentiem. Viņš uzsver, ka veselība ir cilvēktiesības, kas tiek pārkāptas daudzos patvēruma procesa punktos. Situācija arī skaidri parāda, ka aprūpei cilvēkiem bez veselības apdrošināšanas, kas tiek finansēts tikai no ziedojumiem, ir finansiāli, profesionāli un laika ierobežojumi.

Organizāciju prasība federālajai valdībai veikt pasākumus, lai nodrošinātu labāku veselības aprūpi visiem Vācijas iedzīvotājiem, ir nozīmīgs solis ceļā uz medicīniskās aprūpes trūkumu novēršanu cilvēkiem, kuriem nav veselības apdrošināšanas. Tikai ar valdības risinājumiem var uzlabot aprūpes situāciju ilgtermiņā un nodrošināt humānu medicīniskās palīdzības pieejamību ikvienam.