Dabas apdraudējuma apdrošināšana: vai tā ir obligāta māju īpašniekiem?

Dabas apdraudējuma apdrošināšana: vai tā ir obligāta māju īpašniekiem?

Federālā valdība plāno visaptverošu reformu dzīvojamo ēku apdrošināšanas jomā, lai palielinātu dabas apdraudējumu apdrošināšanas polišu skaitu un padarītu tās par standarta apdrošināšanu nekustamajiem īpašumiem. Tas tika nolemts, ņemot vērā pieaugošo ekstrēmo laikapstākļu radīto postījumu skaitu, par ko īpaši runāts kopš rekordlielā 2017. gada. Par to ziņo NDR Šlēsviga-Holšteina par to ir uzsākusi informatīvu kampaņu.

Mihaels Herte no Šlēsvigas-Holšteinas patērētāju konsultāciju centra izteica pozitīvus komentārus par dabas apdraudējumu apdrošināšanu, taču uzsver, ka lēmums ir jāatstāj iedzīvotāju ziņā. Šobrīd tiek izskatīts, vai būtu jāievieš pienākums nodrošināt apdrošināšanu pret dabas katastrofām. Šī regulējuma ietvaros esošo dzīvojamo ēku apdrošināšanu varētu automātiski paplašināt, iekļaujot tajā dabas apdraudējumu apdrošināšanu, ja vien apdrošinātais aktīvi neizlemtu pret to. Šim nolūkam Provinzial Versicherung apspriež atteikšanās modeli, kas, iespējams, tiek uzskatīts par pozitīvu.

Kritika un bažas

Tomēr pastāv arī daudzas bažas. Uve Ludka no Itzehoer Insurance brīdina par iespējamām izmaksām, kuras nodokļu maksātāji varētu pārdalīt māju īpašniekiem. Viņš sagaida mērenu cenu pieaugumu un saskata atklātus jautājumus par laikapstākļiem, piemēram, vētras uzplūdiem. Šlēsvigas-Holšteinas īrnieku asociācija kritizē to, ka apdrošināšanas izmaksas nedrīkst parādīties komunālo pakalpojumu rēķinos, un aicina taisnīgāk sadalīt izmaksas.

Bažas ir arī Aleksandram Blazekam no Haus und Grund, kurš sagaida 500 līdz 1000 eiro gada izmaksas, kas varētu skart arī īrniekus. Tiek ziņots šajā kontekstā Finanšu padoms, ka Gandrīz pusei Vācijas māju īpašnieku nav dabas katastrofu apdrošināšanas. Īpaši satraucoši ir tas, ka gandrīz 50 procenti cilvēku, kurus skāruši dabas notikumi, joprojām nav apdrošināti, kā to parādīja plūdu katastrofa Ahr ielejā 2021. gadā.

Aizsardzība pret dabas apdraudējumiem

Maikls Herte arī brīdina par “drošības ilūziju”. Lai iegūtu apdrošināšanas segumu, māju īpašniekiem ir aktīvi jāaizsargā savi īpašumi no dabas apdraudējumiem. Tiek lēsts, ka Baltijas jūras vētras uzplūds Šlēsvigā-Holšteinā nodarīja postījumus vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā, kas vēl vairāk uzsver nepieciešamību pēc plašākas dabas apdraudējumu apdrošināšanas.

Lai reaģētu uz mainītajiem klimatiskajiem apstākļiem, federālo zemju valdības ir aicinājušas ieviest vienotas apdrošināšanas prasības. 2023. gada martā Federālā padome apstiprināja rezolūciju par obligātās dabas katastrofu apdrošināšanas ieviešanu. Vai un kad likums tiks pieņemts, paliek neskaidrs, taču no 2023. gada rudens tiks izveidota darba grupa, kurā būs federālā valdība, štati un eksperti, kurā ietilpst arī Vācijas Apdrošināšanas nozares vispārējā asociācija (GDV), kas izstrādās priekšlikumus ieviešanai.