Finanšu eksperts brīdina par nepietiekamu aizsardzību pret ārkārtējiem laikapstākļiem Saksijā – apdrošināšanas plaisa draud kļūt dārga
Saskaņā ar tīmekļa vietnes www.zeit.de ziņojumu Saksijas Šveices-Oster Rūdas kalnu apgabals pēdējo 20 gadu laikā ir cietis no ārkārtējiem laikapstākļiem valstī. Vētra, krusa un plūdi nodarīja zaudējumus vidēji 11 400 eiro apmērā vienai ēkai, saskaņā ar Vācijas Apdrošināšanas nozares vispārējās asociācijas (GDV) datiem, pamatojoties uz savu jauno ilgtermiņa bilanci. Otrajā vietā seko Drēzdenes pilsēta (ap 8700 eiro) un Meisenas rajons (7400). Apdrošināšanas kompānijas to galvenokārt skaidro ar milzīgajiem postījumiem, ko nodarīja 2002. gada augusta plūdi. Apdrošinātāju sniegtā informācija liecina, ka tikai aptuveni puse ēku Saksijā (51 procents) ir apdrošinātas pret dabas apdraudējumiem, un tāpēc...

Finanšu eksperts brīdina par nepietiekamu aizsardzību pret ārkārtējiem laikapstākļiem Saksijā – apdrošināšanas plaisa draud kļūt dārga
Saskaņā ar ziņojumu www.zeit.de,
Saksijas Šveices Austrumu Rūdas kalnu apgabals pēdējo 20 gadu laikā ir cietis no ārkārtējiem laikapstākļiem valstī. Vētra, krusa un plūdi nodarīja zaudējumus vidēji 11 400 eiro apmērā vienai ēkai, saskaņā ar Vācijas Apdrošināšanas nozares vispārējās asociācijas (GDV) datiem, pamatojoties uz savu jauno ilgtermiņa bilanci. Otrajā vietā seko Drēzdenes pilsēta (ap 8700 eiro) un Meisenas rajons (7400). Apdrošināšanas kompānijas to galvenokārt skaidro ar milzīgajiem postījumiem, ko nodarīja 2002. gada augusta plūdi.
Apdrošinātāju informācija liecina, ka tikai aptuveni puse ēku Saksijā (51 procents) ir apdrošinātas pret dabas apdraudējumiem, un tāpēc tiek segtas arī ārkārtēju laikapstākļu sekas. Šī zemā apdrošināšanas likme liecina, ka daudzi īpašnieki un īrnieki Saksijā nav pietiekami aizsargāti.
Zemā apdrošināšanas likme un lielās zaudējumu izmaksas, ko izraisa ekstremāli laikapstākļi, ir liels ekonomiskais slogs. Ja federālās un štatu valdības nenodrošinās atbilstošu māju un pilsētu aizsardzību, ēku apdrošināšana kļūs dārgāka un daudzi īpašnieki un īrnieki tiks ievērojami apgrūtināti. Bez profilakses nevar novērst apdrošināšanas robu dabas katastrofu gadījumā.
Šīs norises var izraisīt īpašuma izmaksu pieaugumu šajās skartajās teritorijās, jo pieaug apdrošināšanas prēmijas un ir nepieciešami ieguldījumi aizsardzības pasākumos. Turklāt varētu palielināties arī valdības resursi ārkārtēju laikapstākļu postījumu novēršanai, kas varētu palielināt slogu valsts budžetiem. Ir svarīgi, lai valdība un privātais sektors sadarbotos, lai īstenotu profilakses pasākumus un mazinātu klimata pārmaiņu sekas.
Izlasiet avota rakstu vietnē www.zeit.de