Zaļie pieprasa valsts mēroga obligāto apdrošināšanu pret dabas katastrofām!

Zaļie pieprasa valsts mēroga obligāto apdrošināšanu pret dabas katastrofām!

Vācijā obligātās apdrošināšanas pret dabas katastrofām ieviešana arvien vairāk kļūst par politisko debašu uzmanības centrā. Saksijas-Anhaltes Zaļo parlamenta grupas priekšsēdētāja Kornēlija Līdemane aicina izveidot solidaritātes apdrošināšanu dabas katastrofu gadījumos, kas būtu jāievieš visā federālajā teritorijā. Jūsuprāt, Saksija-Anhalte šeit varētu darboties kā pionieris. Zaļie plāno uzsākt Federālās padomes iniciatīvu, lai panāktu visaptverošu regulējumu. Lüddemann arī kritizē garos apstrādes laikus, kas pašlaik ir jāpārcieš iedzīvotājiem un uzņēmumiem, un uzsver, ka steidzami jāmaina likums.

Vides ministrs Armīns Vilingmans no VPD atbalsta ideju par obligāto apdrošināšanu un uzsver, ka valsts atbalsta programmas pēc dabas katastrofām ilgtermiņā ir jāsamazina. "Būtu jāizstrādā likumprojekts par dzīvojamo ēku apdrošināšanas paplašināšanu, iekļaujot tajā elementāro aizsardzību," sacīja Vilingmans. Tāpat tiek pārbaudīts, vai ēku īpašniekiem būtu jādod iespēja atteikties no dabas apdraudējuma apdrošināšanas, kas tomēr izslēgtu no jebkāda valsts atbalsta zaudējumu gadījumā.

Politiskais atbalsts un pretestība

Kamēr Zaļie un SPD iestājas par obligāto apdrošināšanu, pretestība vērojama arī politiskajā vidē. FDP Saeimas frakcija noraida šādu īpašnieku apdrošināšanas prasību. Tā vietā viņi pieprasa, lai apdrošināšanas sabiedrībām būtu pienākums izteikt piedāvājumus apdrošināties pret dabas apdraudējumiem.

Atskats pagātnē liecina par šo pasākumu steidzamību: pēdējos gados dabas katastrofas ir nodarījušas milzīgus postījumus, kas bez atbilstoša apdrošināšanas seguma var pat apdraudēt daudzu iedzīvotāju un uzņēmumu pastāvēšanu. Pēc Bādenes-Virtembergas un Ziemeļreinas-Vestfālenes iniciatīvas Federālā padome jau ir pieņēmusi lēmumu par obligāto dabas katastrofu apdrošināšanu. Šis lēmums pieņemts, ņemot vērā to, ka apdrošināšanas seguma trūkums apgrūtina federālās un štatu valdības ar lielām pārraudzības izmaksām, kas vēlreiz liecina par politiska risinājuma nepieciešamību. Tagad federālā valdība ir aicināta izstrādāt atbilstošu likumu.

Paraugmodeļi un izaicinājumi

Politiskajā diskusijā tiek apspriesti dažādi modeļi, lai rastu iespējamo risinājumu. Kā piemēru var minēt solidaritātes vairāku risku apdrošināšanu, ko Francijā piedāvā “Pool Catastrophes Naturelles” vai Extremus apdrošināšanu, kas tiek izmantota kā publiskā un privātā sektora partnerība. Tādi pārapdrošinātāji kā Hannover Re lēš, ka apdrošinātie zaudējumi no dabas notikumiem citās valstīs, piemēram, zemestrīcēs Turcijā un Sīrijā, ir no 3,5 līdz 4 miljardiem eiro.

Plūdi Ahr ielejā 2021. gadā arī ilustrē problēmas, ko rada apdrošināšanas aizsardzības trūkums: kopumā apdrošinātie zaudējumi sasniedza 8,5 miljardus eiro 213 000 atlīdzību pieteikumos. Daudzos neaizsargātos reģionos uzņēmumiem ir grūtības iegūt apdrošināšanas segumu, jo apdrošinātāji ir kļuvuši mazāk gatavi piedāvāt dabas katastrofu segumu. Īpaši plūdu zonās apdrošināšanas segums bieži vairs nav pieejams, kas vēlreiz uzsver pieprasījumu pēc obligātās apdrošināšanas.

Kopumā politiskās debates par obligāto apdrošināšanu pret dabas apdraudējumiem pavada dažādi viedokļi. Kamēr daži politiķi un asociācijas šo soli vērtē skeptiski, Ifo institūta ekonomisti iestājas par šādas apdrošināšanas ieviešanu. Obligāta dabas apdraudējuma seguma ieviešana varētu ne tikai nodrošināt lielāku drošību, bet arī potenciāli samazināt federālo un štatu valdību izmaksas ilgtermiņā.

Politiskais process joprojām ir aizraujošs, un atliek redzēt, cik ātri var tikt ieviests atbilstošs likums. Nākamie mēneši būs izšķiroši attiecībā uz turpmāko apdrošināšanas segumu Vācijā.