Ikdienas slimības nauda: pasargājiet savus ienākumus slimības gadījumā!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Uzziniet visu par ikdienas slimības naudu, atlīdzībām un papildu apdrošināšanu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem Vācijā.

Ikdienas slimības nauda: pasargājiet savus ienākumus slimības gadījumā!

Slimības gadījumā darbiniekiem Vācijā ir skaidras tiesības uz savas finansiālās stabilitātes aizsardzību. Darba devējiem ir juridisks pienākums turpināt maksāt algas pilnā apmērā sešas nedēļas. Šis regulējums aizsargā tos, kuri ir cietuši sākotnējā posmā, pirms tiek pārņemta obligātā veselības apdrošināšana.

Pēc šīm sešām nedēļām slimības nauda tiks izmaksāta. Saskaņā ar noteikumiem apdrošinātā persona saņem 70 procentus no savas bruto algas, bet ne vairāk kā 90 procentus no neto ienākumiem atkarībā no tā, kurš ir mazāks. Pie 3000 eiro bruto ienākumiem slimības nauda būtu ap 1900 eiro, kas pēc sociālo iemaksu atskaitīšanas sastāda ap 1650 eiro. Tomēr šie maksājumi ir ierobežoti līdz 72 nedēļām trīs gadu laikā, un uz tiem attiecas Sociālās apdrošināšanas kodeksa (SGB) noteikumi.

Ikdienas slimības pabalsta apdrošināšana kā piemaksa

Lai samazinātu finansiālos zaudējumus, kas rodas starp algu un slimības naudu, ikdienas slimības naudas apdrošināšana ir iespēja. Šī apdrošināšana ir īpaši svarīga cilvēkiem, kuriem nav rezerves, lai patstāvīgi kompensētu ienākumu zudumu. Pašnodarbinātajiem un ārštata darbiniekiem šī apdrošināšana noteikti ir jāveic, jo pirmajās sešās darba nespējas nedēļās viņi nesaņems no darba devēja nekādu algu.

Tiem, kuriem ir privātā apdrošināšana, viņi arī nesaņem slimības naudu no likumā noteiktās veselības apdrošināšanas sabiedrības. Tāpēc ir ieteicams apdrošināšanas līgumā iekļaut slimības pabalstu. Dienas slimības pabalstu izmaksā atkarībā no tarifa un parasti beidzas darba vai darbnespējas gadījumā. Visos gadījumos, lai saņemtu pabalstus, ir nepieciešama ārsta izziņa.

Slimības naudas izmaksu noteikumi un izņēmumi

Slimības naudas pamatnosacījumi ir skaidri noteikti. Tiem, kam ir tiesības uz pabalstu, nedēļas laikā jāpaziņo par saslimšanu veselības apdrošināšanas sabiedrībai; pretējā gadījumā prasība tiek apturēta. Noteiktos apstākļos, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, saņemot bezdarbnieka pabalstu vai maternitātes pabalstu, tiesības uz to arī tiek apturētas.

Vēl viens svarīgs aspekts ir tas, ka tiesiskais regulējums var atšķirties atkarībā no individuālās situācijas. Pašnodarbinātajiem ir iespēja aizsargāties pret ienākumu zudumu, izmantojot likumā noteikto veselības apdrošināšanas sabiedrību piedāvātos fakultatīvos tarifus. Slimības pabalstu var samazināt arī noteiktos apstākļos, piemēram, saņemot vecuma pensijas vai daļējas pensijas, kas padara lēmumu par papildu ikdienas slimības pabalstu apdrošināšanu. Tiek piemērots princips, ka visi maksājumi ir piesaistīti derīgai slimības lapai.

Kopumā tas liecina, ka ikdienas slimības pabalsta apdrošināšana var būt noderīgs papildinājums likumā noteiktajai slimības naudai. Īpaši svarīgi ir pašnodarbinātajiem un tiem, kam ir privātā apdrošināšana, laicīgi apdrošināties, lai samazinātu finansiālos zaudējumus slimības gadījumā. Šajā sakarā ir ikdienas ziņas svarīga informācija, kas sniegta visaptverošajos paskaidrojumos Veselības apdrošināšana.net jāpapildina. Pareiza sagatavošanās iespējamām slimībām ir finansiāli drošas nākotnes atslēga.