Ķelnes Augstākā apgabaltiesa: Negadījumā cietušais nav atbildīgs par drošības jostas trūkumu!

Ķelnes Augstākā apgabaltiesa: Negadījumā cietušais nav atbildīgs par drošības jostas trūkumu!

Ķelnes Augstākās apgabaltiesas spriedums 2024. gada 27. augustā izraisīja ažiotāžu pēc smaga ceļu satiksmes negadījuma ar traģiskām sekām, kas noskaidrojās civiltiesās. Lieta ir saistīta ar negadījumu, kas notika 2018. gada septembrī. Kāds iereibis vadītājs braucis ar ātrumu virs 150 km/h pa lauku ceļu, kur atļautais ātrums ir 70 km/h. Rezultātā vadītājs pārbrauca uz pretimbraucošo joslu un frontāli sadūrās ar pretim braucošo transportlīdzekli, kā rezultātā vairāki pasažieri guva smagas traumas.

Īpaši cieta pretējā transportlīdzekļa pasažiere, kura guva nopietnas traumas. Traumas guvis arī cita pasažiere, kura sēdēja aizmugurējā sēdeklī un nebija piesprādzējusies. Pēc tam negadījuma izraisītājas civiltiesiskās atbildības apdrošināšana prasīja regresu no pasažiera, kura nebija piesprādzējusies, apgalvojot, ka viņas nepiesprādzēšanās veicināja pasažiera traumas. Tomēr Ķelnes Augstākā apgabaltiesa uzskatīja atbildību citādi.

Tiesas nolēmums un pamatojums

Augstākā apgabaltiesa noraidīja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prasību un konstatēja, ka drošības jostas piesprādzēšanas pienākuma pārkāpums principā var izraisīt atbildību pasažierim, kurš nebija piesprādzējies. Taču šajā gadījumā negadījuma izraisītāja smagā vaina bija tik dominējoša, ka pilnībā izslēdza pasažiera atbildību. Tiesa uzsvēra, ka vainas izsvēršanai šādos gadījumos ir izšķiroša nozīme un tā var beigties ar drošības jostu nepiesprādzētā pasažiera pilnīgu atbrīvošanu no atbildības, ja negadījuma izraisītājs īpaši nopietni veicinājis negadījumu.

Avārijas izraisītāja apdrošināšanas kompānija sākotnēji prasīja segt tikai 30% no izmaksām par pasažiera traumām. 70% jānes pasažierim, kurš nav piesprādzējies. Ekspertīzes slēdzienā tika konstatēta saistība starp drošības jostas nepiesprādzēšanos un pasažiera traumām, nosakot, ka pasažiera ceļgali ir iedūrušies pasažiera sēdekļa atzveltnē un tādējādi veicinājuši traumas. Tomēr Augstākā apgabaltiesa apstiprināja Bonnas apgabaltiesas lēmumu, kas prasību jau noraidīja 2023. gada jūlijā.

Juridiskā situācija un turpmākā attīstība

Augstākās apgabaltiesas spriedums nav juridiski saistošs, kas nozīmē, ka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sabiedrība potenciāli varētu iesniegt sūdzību par nepieņemšanu. Tāpēc atliek noskaidrot, vai turpmāko juridisko darbību gaitā juridiskā situācija tiks pārskatīta vēlreiz. Lēmumā skaidri norādīts, ka Vācijas tiesību aktos prasība piesprādzēties darbojas kā trešās puses aizsardzības norma, kas paredzēta, lai pasargātu transportlīdzekļa pasažierus no traumām, ko rada pasažieri, kuri nepiesprādzējas.

Kopumā lieta liecina, ka pat tad, ja pienākumi ir skaidri identificēti, precīzam juridiskajam izvērtējumam un jautājumam par individuālo vainu ir izšķiroša nozīme saistībā ar atbildību. Lai gan tiesa novelk skaidru līniju smagā negadījuma gadījumā, lieta joprojām ir aizraujoša juridiskā nozīmē un tai varētu būt tālejoša ietekme uz līdzīgām lietām.